Biju ievēlēts prezidenta amatā uz četriem gadiem un uz šo laiku arī plānoju savu darbību. Kas būs tālāk – nezinu. Viss izšķirsies īsi pirms finiša, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
“Uzskatu, ka jaunajā Saeimā ir vairāk spēku, kas balstās uz Satversmes demokrātisko spektru, un tas šoreiz ir plašāks. Jaunajā Saeimā ir pārstāvēti visi spārni – gan konservatīvais, gan kreisais, gan liberālais. Mazliet vairāk ir uz konservatīvo pusi,” sacīja Levits.
Viņš atzina, ka ir vairākas modernās politikas jomas, kas Ministru kabineta līmenī nebija nosegtas: “Tās es arī norādīju savā runā. Reālā situācija pasaulē mainās: rodas jaunas politikas, vecās vairs nav tik svarīgas. Un tam visam ir jāatspoguļojas parlamentārās demokrātijas valdības struktūrā. Valdības struktūrai ir jābūt elastīgai un atbilstošai attiecīgās valdības prioritātēm un laikam. Līdz šim tas tā nebija.”
Savukārt komentējot jaunveidojamo Klimata un enerģētikas ministriju, Levits norādīja: “Katra ministrija darbojas kā muiža – pati par sevi. Tas notiek jau ļoti ilgi. Un tas ir viens no iemesliem, ka arī ar labu politiku mēs nevaram tikt līdzi igauņiem un lietuviešiem. Ar tādu politiku, ka ikviens darīs savā ministrijā, ko viņš grib, un rīkosies ar fondiem – tā vairs nedrīkst būt. Kopā ar valdību jāskatās, kā vislabāk attiecīgos fondus izmantot. Politikām – apzināti to saku daudzskaitlī – ir jābūt loģiski saliktām kopā, integrētām. Viens bloks ir enerģētika, nākamais bloks – demogrāfija, tālāk – klimats… Turklāt es nedomāju, ka jauna ministrija – tas ir ierēdņu skaita palielinājums. Mums ir kādi 3,5 līdz četri tūkstoši valsts pārvaldes darbinieku. Mums viņi ir pareizi jāsastrukturē.”
Uz jautājumu, vai viņš pretendēs uz nākamo prezidentūras termiņu, Levits atbildēja: “Būšu apmierināts, ja man būs nākamais prezidentūras termiņš, bet būšu tikpat apmierināts, ja kļūšu par vienkāršu privātpersonu, kas vēro un analizē politiku.”
Foto: Saeimas kanceleja
