Pavasarī gan granulu ražotāji, gan pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi aicināja valdību enerģētikā izsludināt krīzes stāvokli un iesaistīties šķeldas cenu regulēšanā. Politiķi izšķīrās to nedarīt, bet Ekonomikas ministrija joprojām situāciju nevērtē kā krīzi un neredz iemeslu iejaukties tirgū. Bezdarbības sekas jau tagad ir redzamas granulu cenā, bet vēl vairāk būs redzamas iedzīvotāju apkures rēķinos ziemā. Lai šķeldas apkurei pietktu, valdība atļāva cirst vairāk un tievākus kokus. Uz šķeldas cenu tas ietekmi nav atstājis, bet jau tagad dubultojies ciršanas atļauju skaits, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Šķeldas, granulu un malkas tirgū jau kopš pagājušās ziemas turpinās straujš cenu kāpums. Lētais imports no austrumiem apstājās, pieprasījums gan Latvijā, gan citur Eiropā pieauga. Mājsaimniecības un uzņēmumi visur no gāzes pāriet uz granulām un šķeldu. Pavasarī un vasarā nozare aicināja valsti iejaukties, lai vairāk katlumājām un granulu ražotājiem vajadzīgās šķeldas paliktu Latvijā.

SIA “Staļi” izpilddirektors Artūrs Bukšs norādīja: “Ir bijušas dienas, kad mēs esam pārtraukuši ražošanu, jo gluži vienkārši celulozes šķelda nav bijusi pietiekama tajā dienā. Ir dažādas alternatīvas vietas, kā, piemēram, ostas. Un tas ir vienkāršs veids, un viņiem neko nevar pārmest, jo viņš aizved kuģi. Saka: dārgie draugi, man maksā divi eiro vairāk, ļoti vienkārši, sorry, mēs šodien jums neaizvedām.”

“Mēs šobrīd jau nespējam nodrošināt to pieprasījumu, kas nepieciešams Eiropā. Būtu naivi domāt, ka vienas dienas laikā visi pēkšņi iepirks, visiem pietiks un viss atrisināsies. Ja mēs, piemēram, plānojot jūlija ražošanu, redzam, ka man nepietiks celulozes šķeldas, mēs gluži vienkārši būsim spiesti pārtraukt ražošanu. Mēs būsim spiesti meklēt risinājumu, ko darīt ar darbiniekiem, kuriem maksājam oficiālas algas,” sacīja Bukšs.

Tomēr par enerģētiku atbildīgā Ekonomikas ministrija pamatu satraukumam neredzēja. Šķeldas visiem pietiks, bet tikt galā ar augsto cenu palīdzēs valsts pabalsti.

“Šobrīd ne šķeldas, ne granulas pieejamības ziņā nav tāda situācija, ka mums kaut kas būtu pēkšņi jāregulē un kaut kas jāierobežo. Ja ir bažas pašvaldībām vai arī konkrētās pašvaldībās nepieciešams iepirkt šķeldu, es neredzu iemeslu, kāpēc viņi to nevarētu darīt, ja viņi tādas bažas redz,” sacīja Edijs Šaicāns.

Ekonomikas ministrijas vērtējums izrādījies realitātei neatbilstošs. Vasarā Latvijas pašvaldību savienība lūdza valdību iejaukties. Tā uzskatīja, ka risinājums varētu būt valsts uzņēmuma “Latvijas Valsts meži” resurss. Izsludinot krīzi enerģētikā, vienu gadu kompānija varētu strādāt ar mazāku peļņu un pārdot katlu mājām valsts mežos iegūto šķeldu par zemāku cenu. Ideju politiķi noraidīja, jo tā kropļotu konkurenci. Pašvaldības pērk šķeldu no “Latvijas Valsts mežiem”, izsolēs sacenšoties ar ārvalstu uzņēmumiem un starpniekiem.

“Mēs iegādājamies šķeldu apkures sezonai no vairākiem piegādātājiem, kopā mums ir pieci šķeldas piegādātāji. Tie ir “Pata Timber”, “Pata”, “R Group”, “Latvijas Valsts meži” un arī “Baltpool” birža, kur mēs iegādājamies tostarp šķeldu,” pauda AS “Rīgas siltums” sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Līga Rence.

Ja agrāk pašvaldības izsludināja iepirkumu uz visu sezonu, tad tagad uz ilgtermiņa līgumiem uzņēmumi piesakās nelabprāt. Iepriekšējās ziemas pieredze rāda, ka vienu lielu līgumu labāk neslēgt. Straujā cenu kāpuma dēļ piegādātāji lauza līgumus, jo tiem bija izdevīgāk samaksāt sodu, nekā pārdot šķeldu par nolīgto zemo cenu. Tagad līgumi ir uz īsākiem termiņiem, no maziem piegādātājiem, bet Preiļos dome nolēmusi šķeldā pārstrādāt pašvaldības zemēs augošos krūmus.

Rence sacīja: “Iespējams, ka mēs būtu vēlējušies kādu valsts kontrolētu cenu politiku, lielāku kontroli šajā tirgū, kas daudziem siltumapgādes uzņēmumiem būtu atvieglojis situāciju gan šajā ziemā, gan – neaizmirsīsim, ka ir arī nākamā un aiznākamā ziema, kur šie jautājumi būs vienlīdz aktuāli. Šobrīd diezgan daudz tiek runāts par dabasgāzes cenas griestiem, iespējams, ir jādomā arī par mehānismiem, kas palīdzētu siltumapgādes uzņēmumiem kontekstā arī ar šo kurināmā resursu.”

Šķeldas cena pieaugusi vairāk nekā divas reizes. Līdzīgs būs arī apkures tarifu pieaugums. Arī granulu ražotāji pavasarī aicināja padarīt šķeldu pieejamāku vietējā tirgū. Dzirdīgas ausis tie neatrada, bet Konkurences padome sāka pārbaudi, vai granulu tirgū nav aizliegtas vienošanās. Secinājums: kartelis šķeldas tirgū nepastāv, augstās cenas izraisījusi šķeldas nepieejamība. Tikmēr par granulu paleti, kas pirms gada maksāja 145 eiro, tagad mājsaimniecībām jāmaksā 450 eiro.

Uz sarunu par šķeldas un granulu pietiekamību un cenām “Nekā personīga” aicināja arī Ekonomikas ministriju. Tā atbildēja, ka nevar sniegt komentāru, jo ministrijas rīcībā nav informācijas, ka šķeldas trūktu, tādēļ arī neesot apkopoti dati par tās apjomiem. Tāpat kā pavasarī, Ekonomikas ministrija uzskata, ka krīzes tirgū nav.

Tieši pamatojoties ar šķeldas tirgū esošo krīzi, valdība īsi pirms Jāņiem pieņēma lēmumu ļaut cirst jaunākus un tievākus kokus. Zemkopības ministrija tādus grozījumus virzīja jau 2019. gadā. Pēc asiem vides organizāciju iebildumiem premjers deva solījumu, ka šī valdība tādu lēmumu nepieņems.

“Tad, kad viņi visi kopā varēs vienoties, tad es likšu uz valdības darba galda. Līdz tam var neuztraukties aktīvisiti, var neuztraukties mežinieki. Es nevirzīšu neko uz priekšu, kamēr nevienojas abas puses,” sacīja premjers Krišjānis Kariņš.

Šogad jautājums negaidīti atkal nonāca Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā. Vides organizācijas apgalvo, ka to viedoklis netika uzklausīts. Pirms sēdes apspriesti pilnīgi citi noteikumi, kas attiektos uz kopšanas cirtēm un citiem saimnieciskiem sīkumiem ar minimālu ietekmi uz vidi.

“Tas pavisam noteikti bija negaidīti, tas bija vienas diennakts – mēs varam mērīt stundas, cik ātri šis Ministru kabineta [noteikumu] projekts parādījās dienaskārtībā un mirkli vēlāk tas jau bija kabineta sēdē. Bija 2019. gadā garas diskusijas. Ministru prezidents Kariņa kungs pateica, ka tālāk šie noteikumi netiks virzīti. 2022. gada sākumā bija pilnīgi cits šo noteikumu projekts, kas arī tika izdiskutēts ar interešu grupām. Un tad beigu beigās 20. jūnijā pēkšņi atgriežas 2019. gada versija. Tas ir arī tāds tiesisks nihilisms un attieksme pret dažādām interešu grupām,” sacīja Pasaules dabas fonda Latvijā vadītājs Jānis Rozītis.

“Šis ir jautājums, kas ir diskutēts apmēram divus gadus šīs valdības laikā. Pavisam nesen manā kabinetā sēdēja Zemkopības ministrs Gerharda kungs un VARAM ministrs Pleša kungs un ir panākta vienošannās, kā mēs varētu virzīties uz priekšu,” pauda Krišjānis Kariņš.

“Vērtējot visu Zemkopības ministrijas atbildībā esošo problēmu loku, mēs esam izvērtējuši arī to problēmu, ar ko saskaras siltumapgādes nozare,” sacīja Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

“Uzņēmēji, izmantojot tirgus nestabilitāti un neviennozīmīgo informāciju, izmanto apzinātai cenas pieaudzēšanai, un, manuprāt, lielāka caurspīdība šķeldas tirgos, būtu labs risinājums,” sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

“Es šiem diviem balsojumiem pievienošu īpašo viedokli un balsojumiem nepievienošos,” pauda vides aizsardzības un reģionālās attīsttības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Pirms diviem gadiem atvilktnē nolikto grozījumu atbalstīšanu Zemkopības ministrija pamatoja ar krīzi energoresursu tirgū. Kamēr par enerģētiku atbildīgā Ekonomikas ministrija joprojām krīzi neredzēja, Zemkopības ministrija rakstīja: “Ņemot vērā situāciju energoresursu tirgū un izvērtējot iespējas siltuma ražošanā pāriet no dabasgāzes uz koksnes kurināmo, nepieciešams palielināt kurināmās šķeldas pieejamību Latvijā.”

Informatīvā ziņojumā tā apgalvo, ka grozījumi vajadzīgi Krievijas kara izraisīto seku un sankciju novēršanai. Tāpat Zemkopības ministrija kā argumentu izmanto iedzīvotāju maksātspējas samazināšanos, solot, ka izmaiņas ietekmēs šķeldas cenu.

Kaspars Gerhards pauda: “(NP: Šīs izmaiņas ir atrisinājušas enerģētisko krīzi?) Katrā ziņā mēs redzam, ka bija Konkurences padomes ziņojums, ka tirgus apstākļi tur strādā. Pēc ilgāka vai mazāka laika posma tas atstās pozitīvu iespaidu uz cenām un pieejamību. (NP: Dati rāda, ka meži kļūst arvien jaunāki, vai neredzat tur risku no šī viedokļa – esat arī bijis vides ministrs?” Mums taču ir ļoti stingra uzraudzība, mežu sektors ir ļoti regulēts, ir Valsts meža dienests, ir privātīpašnieki, par uzraudzību šaubu nevar būt. (NP: Ja likums atļauj, tad arī cērt, un mēs redzam, ka meži kļūst jaunāki.) Skandināvijā vispār nav nekādu noteikumu, katrs īpašnieks pieņem savu lēmumu, kad viņam cirst. (NP: Un, jūsuprāt, tur vides stāvoklis ir apmierinošs?) Ir daudz dažādi faktori, pēc kuriem mēs varam diskutēt, vai ir vides stāvoklis vai nav vides stāvoklis.”

Kokrūpnieku federācijas vadītājs Kristaps Klauss noliedz, ka krīzes aizsegā ielobējuši sev vajadzīgos grozījumus. Viņš gan atzīst, ka lēmums nerisinās šķeldas pieejamību un cenas šajā ziemā, jo no atļaujas saņemšanas līdz ciršanai un šķeldošanai paiet pārāk ilgs laiks. Taču tas palīdzēšot nākamajās apkures sezonās, kad šķeldas atkal pietrūks.

Lielākā daļa Latvijā ražotās šķeldas tiek eksportēta, pamatā uz Skandināvijas valstīm. Tā kā valstī vairs neienāk lētā Baltkrievu šķelda, tad arī eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir nedaudz mazāks, tomēr dati rāda, ka tas aktīvi turpinās.

Pēdējās nedēļās šķelda vairs dārgāka nekļūst. Visticamāk tādēļ, ka krīt zāģbaļķu cena. Tie tagad ir tikai nedaudz dārgāki par malku. Drīz kokrūpniekiem vairs neliksies izdevīgi cirst kokus. Šķeldas atkal var sākt pietrūkt.

Meži klāj 53% valsts teritorijas. Statistika rāda, ka ar katru gadu tie kļūst arvien jaunāki. Pieaugušo koku īpatsvars aizvien samazinās, jaunaudžu kļūst arvien vairāk. Ik gadu rodas 40 000 hektāru izcirtumu. Vides organizācijas uztraucas, ka šāda fragmentācija iznīcina dzīvnieku sugu daudzveidību.

“Meža audzēšanu ietekmē padomju laika mežsaimniecība. Toreiz mēs bijām tendēti mežu cirst ļoti maz – nebija jēgas, tāpat būtu jāatdod. Tas ietekmē to, ka 1990. gados mums bija uzkrājies ļoti liels pieaugušo un pāraugušo mežu īpatsvars. Mums ir 3,2 miljoni hektāru meža. Ja mežs aug 80 gadus, tad katru gadu var nocirst astoņdesmito daļu. Tur sanāks vairāk par 40 000, bet tā rēķināt nevar, jo katrs koks aug dažādi. Stādi arvien vairāk tiek pieprasīti. Tātad tie paši izcirtumu apjomi, bet tiek stādīts labāks stādāmais materiāls, tātad perspektīvā izaugs labāks mežs. Mežinieki pieraduši skatīties perspektīvā. Tagad iestāda stādu, viņš izskatās maziņš, zālē ieaudzis, bet mēs tomēr rēķināmies ar to, ka cikls beigsies pēc 80 gadiem, tad atkal nākamais mežinieks mežu izmantos,” sacīja Valsts meža dienesta Meža resursu pārvaldības departamenta direktora vietnieks Normunds Knēts.

Knēts pieļauj, ka tagad cirst var piecus līdz desmit gadus jaunāku mežu. Viņš gan uzsver, ka pieaugušas audzes, kuras pēc vecuma drīkstētu cirst, ir desmitreiz vairāk nekā tās, kuras nocērt: “Kopš vasaras, kad ieviesa jaunos caurmēra rādītājus, caurmēra cirtes ir palielinājušās divtik. Bet visa koku ciršana ir palielinājusies divtik.”

Jānis Rozītīs: “Kur ir tas līdzsvars, kādā veidā privātīpašnieka komerciālās intereses sabalansēt ar sabiedrības kopējām interesēm par vidi, ko lietojam mēs visi? Ja mēs nonākam pie šādiem arvien liberālākiem saimnieciskiem lēmumiem privātos mežos, mums ļoti rūpīgi ir jāizvērtē, kas ir tās dabas vajadzības, ko mums vajag tieši mežsaimniecībā – kailcirtēs vai kopšanas cirtēs, vai izlases cirtēs – kā attīstīsies mežsaimniecība, un mums ir jāizvērtē vai līdzšinējā dabas aizsardzības sistēma – aizsargājamās teritorijas, mikroliegumi – ir pietiekamā apjomā un vai tā arī ainavu līmenī ir nodrošināta pēc labākajām ekoloģiskajām nepieciešamībām. Šobrīd gan ziņojumi Eiropai, ko mēs paši sniedzam, gan OECD ziņojumi saka – saņemieties, jums ar bioloģisko daudzveidību ir ļoti slikts stāvoklis, un jūs ejat tajā virzienā, ka paliek sliktāk.”

Saskaņā ar Eiropas kopējo politiku turpmākajos gados Latvijai aizsargājamo teritoriju platība jāpalielina pat divkārt. No kokrūpnieku skatu punkta tas nozīmē, ka intensīvāk jācērt atlikušajās teritorijās.

Pirms vēlēšanām diskusijās partijas pieļāva, ka varētu jauno kārtību tomēr atcelt. Visticamāk, tādēļ, ka aptaujas rādīja – lielākā daļa sabiedrības neatbalsta aktīvāku ciršanu mežos. Pēc vēlēšanām par šo politiķi runā nelabprāt, bet Kariņa iecerētās reformas liecina, ka jaunajā valdībā Vides ministrijas vispār nebūs.