Lai arī bez valsts valodas zināšanām veiksmīgi mācīties nav iespējams, ne visur par to tiek domāts, runājot par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā, sacīja politiķis Aivars Lembergs.

“Man grūti spriest par valsti kopumā. Domāju, Daugavpilī, Rēzeknē, arī Rīgā situācija varētu būt atšķirīga. Galvenais jau ir pedagogi, līdz ar to pirmsskolas izglītības iestādes vadītājiem un arī skolas direktoriem, komplektējot savu pedagoģisko kolektīvu, jāskatās, vai viņi ir pienācīgi novērtējuši savu skolotāju valsts valodas zināšanas. Ja tās nav pienācīgā līmenī, tad bērnudārzā būs atšķirīga sarunu, valodas vide. Ja bērns beidz pirmsskolas izglītības iestādi un labi nezina latviešu valodu, protams, viņam veidojas ļoti grūta situācija, jo bez valsts valodas zināšanām veiksmīgi mācīties nav iespējams,” uzskata Lembergs.

Viņš atzīst, ka arī Ventspilī ir tāda problēma: “Ierosināju, ka vajag īpaši pievērst uzmanību tam, lai bērni, kas mācās pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās, un viņu pedagogi maksimāli labi zinātu valodu. Tam jāvelta resursi. Tas nozīmē – jādod papildu finansējums un iespēja papildus mācīties, un tas jādara katru dienu. Esmu runājis ar direktoriem, katrā izglītības iestādē problēmu loks ir individuāls, un arī individuāli tam ir jāpieiet.”

“Neteikšu, ka manī ļoti ieklausījās šajā jautājumā. Domāju, ka nepietiekami. Pēc pārbaudes darbu rezultātiem mēs redzam, ka bērniem, kas nāk no mazākumtautībām, valsts valodas zināšanas virknē gadījumu ir nepietiekamas. Un arī pedagogi tādi ir. Tas neapšaubāmi iecērt robu jauniešu izglītības kvalitātē, izglītības līmenī – tā jau ir cēloņu–seku sakarība. Domāju, ka tas tiks pārvarēts, jautājums – ar cik lieliem zaudējumiem. Bet tāds ir likums, un likums jāpilda. Mana personīgā pieeja ir – ja pieņem likumu, tas jāpilda, ir jādod resursi, lai cilvēki varētu iegūt kvalitatīvas zināšanas, kvalitatīvu izglītību valsts valodā. Latvijā, kā vienmēr, likuma norma nav nodrošināta ar pietiekamiem resursiem, lai to varētu izpildīt,” sacīja Lembergs.