Lembergs: Ja pirms 20 gadiem netiktu pieņemts lēmums par Ventspils industrializāciju, pilsētā jau šobrīd nebūtu darba

Drīzumā būs apritējis jau mēnesis kopš politiķis Aivars Lembergs atkal atrodas uz brīvām kājām. Lembergs ir atzinis, ka ar advokātiem strādā pie tā, lai apelācijas instances tiesa beigtos jau šogad. Nesen intervijā portālam “Ventas Balss”, runājot par pavadīto gadu apcietinājumā, politiķis atzīst, ka viņam ir grūti vērtēt situāciju pilsētā, valstī un pasaulē, jo viņš veselu gadu atradies vieninieka kamerā.

“Es, protams, saņēmu monitoringa materiālus, cik tas bija iespējams, skatījos Ventspils televīziju un lasīju “Ventas Balsi”. Saņēmu pilsētas portālu materiālus, redzēju, kādas diskusijas tur notiek. Taču tas viss nevar aizvietot dzīvu saziņu ar cilvēkiem. Kopumā visi plāni tiek īstenoti. Viss, kas tagad tiek paveikts, tika projektēts iepriekšējos gados, savukārt tos projektus, kurus šobrīd pieņem, uzsāka apspriest pirms daudziem gadiem. Piemēram, rodeļu trase,” atzina politiķis.

Viņš neslēpa, ka nācies konstatēt, ka gada laikā galīgi ir iznīcināts tranzīts, kas Ventspilij ir ļoti svarīgs. “Paldies Dievam, ka 2000. gadā pēc manas iniciatīvas tika pieņemts lēmums par darbu industrializācijas jomā! Citādi tagad pilsētā nebūtu darba! Bet toreiz mums viss bija vēl labi – gan naftas caurule strādāja, gan ostai bija stabils kravu apgrozījums. Kad es sāku runāt par industrializāciju, uz mani raudzījās ar aizdomām, jo viss taču bija vislabākajā kārtībā,” izteicās Lembergs.

Savukārt runājot par situāciju pasaulē, viņš atzina, ka jau iepriekš redzēja, ka attiecībās starp Krieviju un Rietumiem ir tikai divi attīstības ceļi: “Pirmais – Krievija padodas un to pilnībā izzog. Otrais – Krievija nepadodas, un sākas pretimstāvēšana ar Rietumiem. Otrā scenārija gadījumā politiski visjūtīgākais posms ir tranzīts. Krievija pirmā ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Latviju 1997. gadā, kad divkārt palielināja dzelzceļa tarifus uz Latviju un no tās. Rietumos neviens mūs neaizsargāja, tur tikai priecājās par tādu notikumu pavērsienu. Bet man tas bija kā signāls pesimistiski vērtēt tranzīta attīstības perspektīvu. Normāli attīstoties ekonomiskajām attiecībām, darba pietiktu visiem. Taču kopš 2014. gada Krievija strauji aizgāja citā virzienā, un tagad mēs redzam situācijas attīstību.”

Foto: F64