Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā saglabājas stabili zemā līmenī. 2024.gada martā patēriņa cenas gada izteiksmē pieauga par 0,9%, kas ir nedaudz straujāks pieaugums nekā šā gada februārī, bet līdzvērtīgs kāpumam janvārī. Tādējādi, šā gada pirmajā ceturksnī vidējais patēriņa cenu pieaugums bija 0,8%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu. Jāsecina, ka patēriņa cenas attīstītās paredzami un saskan ar Finanšu ministrijas prognozēm. Sagaidāms, ka šā gadā aprīlī gada inflācija varētu nedaudz pārsnieg 1% robežu un sastādīt 1%-1,2%.
Šā gada martā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās inflācijas gaidas, kas atspoguļo patērētāju noskaņojumu un priekšstatu par patēriņa cenu pārmaiņām Latvijā turpmākajā periodā, turklāt pieaugums vērojams visās iedzīvotāju grupās neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Aptaujas rezultāti nesniedz pamatojumu, bet atspoguļo tikai iedzīvotāju viedokli par cenu dinamiku. Iespējams tas ir saistīts ar to, ka no šā gada 1.marta tika paaugstināta akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, tabakas aizstājējproduktiem un elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, kā arī pieauga degvielas cena salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.
Tomēr svarīgi norādīt, ka inflācijas gaidas 2024.gada sākumā būtiski mazinājušās, salīdzinot ar vidējo līmeni pērn un it īpaši salīdzinājumā ar 2022.gadu. Kopumā Latvijas iedzīvotāju novērtējums par cenu pārmaiņām turpmākajos mēnešos sasniedza to līmeni, kāds bija novērots 2019.-2020.gadā jeb pirms energoresursu krīzes Eiropā un Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas izraisīja izejvielu cenu pieaugumu pasaules biržās. Tas galvenokārt ir skaidrojams ar zemākiem komunālo pakalpojumu rēķiniem, it īpaši rēķiniem par elektroenerģiju, gāzi, siltumenerģiju. Tā, šā gada martā, siltumenerģija, gāzes un elektroenerģijas cena attiecīgi bija par 18,5%, 13,8% un 5,9% zemāka nekā 2023.gada attiecīgajā mēnesī.
Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā šā gada martā noteica veselības aprūpes pakalpojumu sadārdzinājums par 6,5%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tādējādi izskaidrojot 0,4 procentpunktus no fiksētās kopējās inflācijas. Tāpat būtisku devumu gada inflācijā noteica alkoholisko dzērienu cenu pieaugums par 6,0% un tabakas izstrādājumu sadārdzinājums par 2,3%, ko daļēji ietekmēja akcīzes nodokļa likmes paaugstinājums.
Zīmīgi, ka pārtikas cenas martā saglabājās pērnā gada līmenī, ko lielā mērā nosaka bāzes efekti. Savukārt, salīdzinājumā ar februāri pārtikas cenas bija par 0,6% dārgākas, ko ietekmēja svaigo dārzeņu un piena produktu cenu kāpums. Pēdējos divos gados pārtikas patēriņa grupa bija viena no straujās inflācijas dzinējiem. Aktuālākie dati par pārtikas cenām Latvijā liecina, ka tās ir stabilizējušās un turpmāk tās galvenokārt ietekmēs sezonāla rakstura faktori. Tomēr vērtējot pārtikas ražotāju cenas, jāsecina, ka kopš pērnā gada oktobra pārtikas ražotājiem, kuri realizē savu produkciju tieši Latvijā, vērojams pārtikas cenu kritumus. Dati par martu vēl nav pieejami, bet februāra dati liecina, ka vietējā tirgū realizēto pārtikas produktu ražošanas cenas bija par 1,0% zemākas nekā pirms gada. Tas dod pamatu apgalvot, ka atsevišķos šī gada pavasara mēnešos arī mazumtirdzniecības veikalos varētu būt fiksēts neliels pārtikas cenu samazinājums gada izteiksmē.
