Šajā brīdī vissvarīgākais ir saglabāt uzņēmuma darbspēju, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerālsekretāre Līga Meņģelsone.
“Es teiktu, ka darba devēji nepaspēja atvilkt elpu pēc Covid-19 ierobežojumiem, kad klāt jau bija nākamā krīze, kas ir daudz sarežģītāka un dziļāka, jo priekšā vēl ir daudz nezināmo. Daudzās nozarēs situācija ir ļoti slikta, citās drusku vieglāka, bet citām klājas itin labi, tāpēc nevar teikt, ka visi uzņēmumi ir krīzē. Nenoliedzami, ka uzņēmumu vadības spēja racionāli un inteliģenti izskaidrot notiekošos procesus darba ņēmējiem ir ļoti svarīga. Daudzos lielajos un ne tik lielajos uzņēmumos tiek domāts par sociālajām atbalsta programmām strādājošajiem, jo visi uzņēmumi ir ieinteresēti, lai katra mājsaimniecība spētu nomaksāt rēķinus un spētu pārdzīvot smagāko periodu arī ekonomiskās turbulences apstākļos – emocionāli stabila strādājošā darbspējas ir daudz augstākas. Es nevaru apgalvot, ka šādas atbalsta programmas ir visiem uzņēmumiem, bet LDDK biedri arī pirms šīs krīzes ir daudz runājuši par sociālo atbildību savu darbinieku priekšā,” sacīja Meņģelsone.
Viņa atgādināja, ka pirms dažām dienām valdība pieņēma lēmumu segt 50% no visa veida apkurei izmantojamo energoresursu sadārdzinājuma: “Tas ir viens solis no valdības puses, otrs jāsper katram pašam. Katrai mājsaimniecībai situācija ir citāda – ir lietas, kuras cilvēks savā ikdienā var mainīt, ir lietas, ko nevar. Nevaram gaidīt, ka visi uzņēmumi palielinās strādājošo algu vismaz inflācijas apmērā, jo, kā jau teicu, situācijās dažādās nozarēs ir atšķirīgas. Tās nozares, kam klājas labi, iespējams, atalgojumu palielinās vai piešķirs mērķētu atbalstu – zinu, ka daži lielie uzņēmumi jau par to domā vai pat ir palielinājuši atalgojumu, taču tajās nozarēs, kur jau šobrīd ir lielas grūtības, par atalgojuma palielināšanu nevaram runāt – te ir jādomā, kā vispār saglabāt uzņēmumu. Šajā brīdī vissvarīgākais ir saglabāt uzņēmuma darbspēju, lai no valstij samaksātajiem nodokļiem valdība tālāk var dalīt un pārdalīt naudu, tajā skaitā sociālajiem pabalstiem. Vienotas receptes un piemēru, kā darba devējiem rīkoties, mums nav.”
Vaicāta, vai šobrīd valdības izpratne par notiekošajiem procesiem attiecībā uz energoresursu krīzi ir pietiekama, LDDK vadītāja sacīja, ka attiecībā uz enerģētisko drošību sadarbībai ar uzņēmējiem ir jābūt skaidrākai, straujākai un pārliecinošākai.
“Ir pieņemts lēmums par atbalstu mājsaimniecībām, bet vēl arvien no valdības nav saņemta atbilde par atbalstu uzņēmējdarbībai, it īpaši nozarēm ar augstu energoresursu patēriņu. Uzņēmumos ir ļoti skaudra situācija – līgumi par energoresursu piegādēm tiek slēgti tikai uz mēnesi, kas neļauj plānot uzņēmuma darbību pat pusgadu uz priekšu. Ja aiz šī uzņēmēja stāv tūkstotis vai vairāki tūkstoši darbinieku, tad tas ir milzīgs stress, jo straujš resursu cenu pieaugums apdraud ne tikai uzņēmumu, bet vēl tūkstošiem cilvēku, kuri var palikt bez darba un ienākumiem. LDDK prasa, lai valdība dotu uzdevumu iepirkt stratēģiskās dabasgāzes rezerves, jo zinām, ka nākamais gads būs kritisks. Mēs nevaram atstāt gāzes iegādi katra uzņēmuma ziņā, jo valstij kopumā iegādāties gāzi ir daudz lielākas iespējas nekā katram uzņēmumam individuāli. Zinu gadījumus, ka uzņēmumi ir izsludinājuši gāzes iepirkuma konkursu, kurā nav pieteicies neviens reāls piegādātājs – vai nu gāzes vispār nav, vai tā ir par neadekvātu cenu. Tāpat valdībai prasām, lai tiktu aptaujāti visi 50 lielākie ražošanas uzņēmumi, lai izzinātu, kas viņiem nepieciešams darbības turpināšanai. Ir jāsaprot, ka tieši no uzņēmējiem ir atkarīgs viss pārējais – ja viņi neiemaksās budžetā naudu, tad naudas nebūs ne mediķu, ne skolotāju algām, ne veselības aprūpei, ne sociālajiem pabalstiem. Nauda vispirms ir jānopelna, un tikai tad to var tērēt,” uzsvēra Meņģelsone.
Foto: Valsts kanceleja
