Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi Finanšu ministrijai (FM) vēstuli par FM sniegto darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumu un priekšlikumiem tālākai rīcībai.
Izvērtējot FM analizētos darbaspēka nodokļu scenārijus, LBAS norāda uz nepieciešamību nākotnes darbaspēka nodokļu politikā saglabāt progresivitātes principu, kas atbilstoši OECD un Eiropas komisijas rekomendācijām samazina nodokļu slogu mazo un vidējo algu saņēmējiem, vienlaikus nodrošinot lielāku progresivitāti lielajām algām. LBAS uzskata, ka ir vērtējama nodokļu sloga ietekme uz reģionālo konkurētspēju Baltijā, neignorējot apliekamo bāzes apmēru un vienlaikus saglabājot ienākumu nevienlīdzības mazināšanas principus.
LBAS turpmākai izvērtēšanai atbalsta šādus scenārijus:
- scenāriju Nr. 1A, priekšlikums pārejai uz fiksētu neapliekamo minimumu, bet mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitātes robežas uz progresīvāku IIN likmju piemērošanu;
- scenāriju Nr. 3A – diferencētā neapliekamā minimuma saglabāšanu un IIN otrās likmes paaugstināšanu, vienlaicīgi paaugstinot IIN piemērošanas sliekšņus.
LBAS stingri noraida FM ziņojumā par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024. – 2027. gadam 150. punktā piedāvāto scenāriju par koplīgumu ietvara būtisku sašaurināšanu, aizstājot līdzšinējo atvieglojumu koplīgumu gadījumā ar universālu atvieglojumu, atsakoties no ēnu ekonomikas ierobežošanas un koplīguma – kā priekšnoteikuma atvieglojuma saņemšanai. Atvieglojumi jāsaņem uzņēmējiem, kuri godprātīgi konkurē ar citiem uzņēmumiem un pilda savus pienākumus pret valsti, neiesaistoties ēnu ekonomikā – nemaksā “aplokšņu algas”, nenodarbina ēnstrādniekus utt. Šis FM priekšlikums darbojas pretēji Eiropas Savienības Direktīvas par adekvātu minimālo algu ES 4.pantam “Koplīguma sarunu par algu noteikšanu veicināšana,” kas paredz, dalībvalstīs iesaistot sociālos partnerus, veicināt koplīguma pārrunu tvēruma paplašināšanu un koplīgumu tiesību nostiprināšanu, tajā skaitā algu noteikšanu.
LBAS atkārtoti uzsver, ka nepieciešams paplašināt koplīgumos izmantojamos instrumentus, lai veicinātu sociālo partneru autonomiju, kā arī izpildītu Eiropas Savienības Direktīvas par adekvātu minimālo algu ES 4.panta “Koplīguma sarunu par algu noteikšanu veicināšana” prasības. Tostarp, ziņojuma 79. punktā minētos sociālo partneru priekšlikumus palielināt darba koplīgumā noteikto darbinieka ēdināšanas izdevumu un ārstniecības izdevumu limitu, t.sk. priekšlikumu līdz 1000 euro gadā (83,33 euro mēnesī), jo pašlaik – 480 euro gadā (40 euro mēnesī). Tāpat paplašināt IIN atvieglojumu grozu ar darba devēja izdevumiem par darbinieka transporta izdevumiem uz un no darba; izdevumiem par dienesta viesnīcas, mītnes vietas un citu izmitināšanas izdevumu atlīdzināšanu darbiniekiem, – atvieglojumi izdevumiem par darbinieka izmitināšanu veido darbaspēka mobilitātes pakotni, it īpaši reģionos risinot darbaspēka pieejamības ierobežojumu.
Paralēli iepriekšminētajam LBAS rosina attiecināt koplīguma atvieglojumus uz budžeta iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem.
