Ministru prezidents Valdis Dombrovskis apstiprināja, ka Latvija martā nav saņēmusi 200 miljonus eiro (aptuveni 140 miljoni latu), kuriem saskaņā ar iepriekš apstiprināto grafiku vajadzēja būt ienākušiem Valsts kasē. Tādējādi kreditori ir pauduši savu attieksmi pret faktu, ka Latvija pirmā bija lauzusi kreditoriem dotos solījumus samazināt valsts budžeta izdevumus un noturēt budžeta deficītu 5% līmenī attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. V. Dombrovskis mierina, ka pagaidām tas ir tikai simbolisks kreditoru žests, jo Valsts kasē pietiekot naudas budžeta iestāžu uzturēšanai līdz jūlijam. Līdz tam laikam valdība un valdošā koalīcija noteikti pagūšot izpildīt kreditoru prasības un varēšot saņemt visu līdz tam laikam nesaņemto maksājumu summu miljarda eiro apmērā.
Lielākā daļa valsts saistību (ne parādu, bet saistību pret pensionāriem, budžeta iestāžu darbiniekiem un vietējiem preču un pakalpojumu piegādātājiem) ir izteiktas latos un būtu nosedzamas ar latu drukāšanu. Tehniski tas ir iespējams un pagājušā gada nogalē tika plaši lietots, izlaižot valsts parādzīmes, pret kurām latus apgrozībā laiž Latvijas Banka. Nelaime tikai tā, ka šādu latu saņēmēji steidzas tos pārdot atpakaļ LB par tās noteikto augsto kursu.
Iepriekšējā nedēļā LB bija spiesta iztērēt šim mērķim 82,7 miljonus eiro. Latu atpakaļpārdošana atsākās pēc divu nedēļu pārtraukuma un bija loģiskas sekas tam, ka izgāzās Latvijas valdības mēģinājums pierunāt kreditorus, lai tie piekrīt valsts budžeta deficīta palielināšanai.
Naudas aizplūšana no LB aktualizē jautājumu, vai tās rezervēs ir nauda vai tagad jau bezvērtīgie vērtspapīri, uz kuru rēķina LB mēģināja pelnīt. Savu ieguldījumu struktūru LB ir noteikusi par noslēpumu, bet apgalvo, ka pērn patiešām nopelnījusi 54 miljonus latu. Tie ir pašas bankas aprēķini. LB preses dienests Neatkarīgo informēja, ka Valsts kontroles un starptautiskās auditorfirmas KPMG Baltic atzinums par LB finansēm tikšot publiskots 8. aprīlī.
Naudas nesaņemšana it kā apstiprina V. Dombrovska priekšteča Ivara Godmaņa prātojumus, ka kavēšanās ar valsts budžeta grozīšanu esot “riskantāka lieta”. “Pēc mūsu plāna, lai mēs varētu normāli šogad dzīvot, lai mums nebūtu pārrāvumu nekur, nevienos maksājumos, mums vajadzēja iesniegt grozījumus (Saeimā – A. K.) 31. martā. Tad aprīlī, ja pieņem grozījumus pēc Lieldienām, naudu ieskaita Starptautiskais valūtas fonds – 140 miljonus” utt. Tomēr I. Godmaņa stāstiem par viņa plāniem nav nekāda pamata, jo V. Dombrovskis nebūt nebija tas, kurš gāza I. Godmani un iztraucēja viņa plānu izpildi. I. Godmaņa valdība izjuka pati, sapinusies savos mēģinājumos apsolīt kreditoriem vienu un valsts iedzīvotājiem – citu.
Tagad V. Dombrovskim nākas skaidrot, kāpēc Latvijai jākoncentrējas “plānam A” – kreditoru prasību izpildei, jo “plāns B” nozīmētu iztikt pavisam bez valūtas. “Jāsaprot, ka SVF pasaulē zināmā mērā funkcionē kā pēdējās instances aizdevējs. Pie SVF iet tās valstis, kurām neviens cits naudu vairs neaizdod,” skaidroja V. Dombrovskis. Uz lūgumu precizēt, vai “plāns B” nozīmē Latvijas valsts bankrotu, viņš atbildēja šādi: “Nu… Tieši tāpēc es atkārtoju – mums vairāk vajadzētu strādāt pie “plāna A”.
Avots: www.nra.lv / Arnis Kluinis
