Tieši pēc nedēļas Eiropas Savienībā spēkā stāsies Krievijas naftas produktu aizliegums. Uzņēmumi steidz veidot degvielas uzkrājumus, sasniedzot importa rekordus. Vairāk nekā trešā daļa nāk no Krievijas. Arī Rīgas ostā pēdējo divu nedēļu laikā ienākuši divi tankkuģi no Sanktpēterburgas, izjaucot ierastās degvielas piegādes ķēdes.
Tankkuģa “NS Point” īpašnieks ir Krievijas valsts uzņēmums “Sovkomflot”, bet uz tā plīvo Libērijas karogs. Pagājušā gada beigās tas izbrauca no Polijas ostas un Somu līcī bezmērķīgā dīkstāvē pavadīja trīs nedēļas. 20. janvārī kuģis devās uz Sanktpēterburgas ostu, kur piestātnē pie naftas termināļa atradās divas dienas. 22. janvārī “NS Point” atkal devās jūrā, un nākamās dienas vakarā ienāca Rīgas ostā, un sāka pumpēt dīzeļdegvielu uzņēmumam “Naftimpeks” piederošajā terminālī. 25. janvāra rītā kuģis Rīgas ostu pameta un devās atpakaļ uz Sanktpēterburgu.
Pēc dažādu avotu sniegtās informācijas kuģī varēja būt no 15 000 līdz 40 000 tonnu dīzeļdegvielas. Tādējādi kravas vērtība ir no 15 līdz 40 miljoniem dolāru.
TV3 raidījums “Nekā personīga” uzņēmumam “Naftimpeks” rakstiski lūdza informāciju par atvestās degvielas izcelsmi un pārdevēju.
“SIA “Naftimpeks” kā vieglo naftas produktu pārkraušanas terminālis darbojas atbilstoši normatīvajiem aktiem, tai skaitā, ievēro spēkā esošās sankcijas pret Krievijas Federāciju. Tā kā esam saistīti ar pienākumu neizpaust klientu komercnoslēpumu, nevaram Jums detalizēti izpaust visu informāciju. Taču norādām, ka minētais kuģis, kā arī visas attiecībā uz minēto naftas produktu iegādes darījumu iesaistītās puses ir pārbaudītas un neatrodas sankciju reģistros. Naftas produktu ievešana Eiropas Savienībā ir notikusi atbilstoši regulā noteiktajam izņēmumam,” pauda SIA “Naftimpeks” valdes loceklis Guntars Gailītis.
Eiropas Komisija jau jūnijā lēma aizliegt naftas produktu importu no Krievijas. Lēmums paredzēja no piegādēm atbrīvoties pamazām. Decembrī pārtraukt jēlnaftas ievešanu, bet šī gada janvārī – pārējos naftas produktus.
“Ja mēs runājam konkrēti par kuģiem no Sanktpēterburgas vai Krievijas ostām, viņi nav bieži. Skaidrs, ka kuģu apjoms pēc kara sākuma ir ievērojami sarucis. Ik pa laikam kāds parādās. Kā osta mēs, protams, nepārbaudām kravas izcelsmes dokumentus. Ja kuģis ostā ir ienācis, teritoriālos ūdeņus ir šķērsojis, tātad ir gan robežsardze, gan krasta apsardze, gan arī muita, kas tālāk skatās visus dokumentus, kas ir saistīti ar kravu. Arī pats uzņēmums – viens vai otrs stividors – tāpat kā jebkuram uzņēmumam Latvijā viņam ir pienākums pārliecināties par partneriem, ar kuriem viņi strādā,” pauž Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Tikai dažas dienas pirms “NS Point” Rīgas ostā bija tankkuģis “NS Pride”. Arī tas pieder krievu “Sovkomflot”, kuģo zem Libērijas karoga un ieradās pa taisno no Sanktpēterburgas.
Zeltiņš norāda: ““Kapteiņdienests seko līdzi, kas ir šie kuģi. Attiecībā uz kuģiem arī ir zināms regulējums. Visi tie, kas joprojām peld ar Krievijas karogu, viņiem ir aizliegta ieeja Eiropas Savienības ostās, kā arī tiem, kas ir pārreģistrējušies un mainījuši karogu pēc 24. februāra. Ārpus šī ierobežojuma nekā cita specifiska nav.”
Saskaņā ar neoficiālu informāciju, kuģis “NS Pride” piegādāja ap 15 tūkstošiem tonnu 92. markas benzīna uzņēmumam “Pars Termināls”. “Naftimpeks” patiesais labuma guvējs ir Armands Sadauskis, bet “Pars Terminālā” tādi ir divi – Sadauskis un Lietuvas pilsonis Mantas Visminas. Iegūt “Pars Termināls” komentāru šonedēļ neizdevās.
Šonedēļ pie “Pars Termināla” administratīvās ēkas Tvaika ielā nepārtraukti bija redzami desmitiem degvielas vedēju. Liela daļa ar Ukrainas numuriem, bet pircēji ir arī no Baltijas valstīm. No diviem dažādiem avotiem “Nekā personīga” ieguva ziņas, ka pārvadātāji saņem “Orlen Lietuva” sertifikātu. Taču uzņēmums noliedz, ka šādu dokumentu būtu izdevis. Turklāt uz tā norādīts, ka degviela atvesta ar dzelzceļu.
“Orlen Lietuva” preses pārstāve Kristina Gendvile norāda: “Mēs šī gada janvārī netransportējam nekādus importa vai eksporta produktus caur Rīgas ostu. Šī nav mūsu krava, mums saistība ar to nav nekādu līgumu.”
Kopš septembra “Orlen” caur Rīgu degvielu nav importējis, visas piegādes uz Mažeiķiem notiek caur Būtiņģes termināli. Uzņēmums arī nenoliedz, ka no saviem klientiem dzirdējis, ka pēkšņi tirgū parādījusies lētāka degviela. Noprotams, ka “Orlen” pārdošanas rādītāji strauji krituši.
Plānots, ka līdz 5.februārim, kad beigsies sankcijām pret Krievijas naftas produktiem noteiktie izņēmumi, Rīgā no Sanktpēterburgas ienāks vēl viens tankkuģis ar degvielas kravu.
Zeltiņš pauž: “Šodien tas sankcionēto gan personu, gan preču saraksts ir ļoti garš. Tur arī ir lietas, kas mainās. Ja no risku viedokļa skatāmies, skaidrs, ka tas risks ir ievērojami augstāks. Noteikti jāpiemin ir arī tas, ka biznesa segmentā, kas pieiet ne visai pareizi likumam, tiek meklēti kādi mēģinājumi apiet sankcijas. Jautājums ir tajā ķēdē, kas to izvērtē. Ar pilnīgu pārliecību pateikt, ka katrs degvielas litrs, ko mēs ielejam savā automašīnā, ir pilnīgi pareizs, noteikti nevar.”
Rīga nav izņēmums. Jūras satiksmes datu bāze “Marine Traffick” rāda, ka tankkuģi no Krievijas ostām dodas uz Poliju, Vāciju, Nīderlandi un citām ostās. Līdz karam aptuveni puse no Eiropas dīzeļa importa nāca no Krievijas. Izdevums “Politico” ziņoja, ka, gatavojoties aizlieguma spēkā stāšanās datumam, jau decembrī dīzeļa imports Eiropas reģionā sasniedza rekordu. Vairāk nekā trešā daļa no tā nāca no Krievijas. Naftas termināļi veido krājumus, baidoties, ka februārī degvielas pēkšņi sāks trūkt.
“(NP: Šobrīd par tiem tankkuģiem, kas nāk no Sanktpēterburgas uz Rīgas un arī Ventspils ostu, jums nav informācijas, kādas izcelsmes naftas produkti tajos atrodas?) Tieslietu ministrijas kompetencē šobrīd šāds jautājums nav izskatāms,” pauž tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”).
Rihards Kols pauž: “(NP: Aizvien turpina ienākt kuģi no Krievijas ostām, vai jūs esat interesējies un vai jums ir pārliecība, ka tie ir legāli produkti?) Pirmkārt, sankciju uzraugošā un koordinējošā ministrija, Ārlietu ministrija – mēs diezgan regulāri arī Ārlietu komisijā uzklausām gan par to, kā sokas ar sankciju piemērošanu, gan mēģinājumiem apiet sankcijas vai izvairīties. Šogad, uzsākot ziemas sesiju, mums būs šāda sēde, kur mēs aicināsim Ārlietu ministriju.”
Rinkēvičs sacīja: “Sankciju īstenošana ir attiecīgo mūsu valsts iestāžu pārziņā – muitas, tur, kur ir finanšu transakcijas, tagad tā ir Latvijas Banka, kas pārņēmusi FKTK funkcijas, tur, kur saistās ar īpašumu arestu vai uzraudzību, tas ir uzņēmumu reģistrs. Mēs palīdzam mūsu kolēģiem sankciju skaidrošanā.”
Valsts Ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka ir informēts, ka Rīgā ir ienākuši divi tankkuģi ar naftas produktiem, kas iekrauti Krievijas ostā. Muita pastiprinātu uzmanību pievērš dokumentu pārbaudei gan attiecībā uz Krievijas degvielu, gan Centrālāzijas valstu izcelsmes kravām. Šobrīd krievu degvielu var ievest, uzrādot ilgtermiņa līgumus, kas noslēgti vēl pirms pagājušā gada jūnija, vai arī vienreizēja darījuma līgumu.
VID komentārs: “Katrā kravas virzības posmā (kad tiek iesniegta ievešanas kopsavilkuma deklarācija, pieteikta muitas procedūra, piemērota kāda no glabāšanas procedūrām (novietošana brīvajā zonā, muitas noliktavā)) muita pievērš pastiprinātu uzmanību Krievijas izcelsmes naftas produktiem, vērtē attiecīgos dokumentus. Ņemot vērā riskus, muita pastiprināti vērtē arī Centrālāzijas valstu izcelsmes kravas. Lēmumu pieņem pēc rūpīgas dokumentu izpētes. Arī šajā gadījumā tiek veikta šāda dokumentu pārbaude.
Latvijā līdz 5. februārim atļauts ievest naftas produktus ar KN kodu 2710, ja:
ir uzrādīts līgums, kas līdz 2022. gada 24. jūnijam ir ticis paziņots Eiropas Komisijai;
tiek veikts vienreizējais darījums, kas izpildīts pirms noteiktā termiņa (5. februāra).
Personām, kas pilnvarotas kārtot šādu kuģu muitas formalitātes, ienākot kuģiem ostā, par Krievijas izcelsmes vai no Krievijas ievestiem naftas produktiem ar KN kodu 2710 muitas iestādē ir jāuzrāda līgumi, kas attiecīgi ir tikuši paziņoti Eiropas Komisijai, vai vienreizējo darījumu līgumi. Ja neizpildās prasības par līgumiem, krava tiek noraidīta (līdz 05.02.2023.).”
Kols pauda: “Tās aplēses, ko mēs redzam par naftas un gāzes embargo, Krievijai iet garām ikmēneša ieņēmumi ap 250 miljardiem dolāru. Protams, viņi meklēs visus iespējamos veidus, lai tās plūsmas vienā vai otrā virzienā nodrošinātu. Vienmēr būs tādi, kas šīs situācijas izmantos, un iespēju ļoti labi nopelnīt.”
“Nekā personīga” jau vēstīja, ka šomēnes “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmums saņēma licenci darbam Igaunijas teritorijā. Uzņēmumam tur parādījās niša pēc tam, kad Igaunija pieņēma politisku lēmumu, ka valsts kompānijas vairs neapkalpos kravas uz un no Krievijas.
“(NP: Vai Latvijā arī vajadzētu būt diskusijai par šādu lēmumu?) Tā, protams, ir politiska izšķiršanās, es nezinu, vai valdībā darba kārtībā šāds jautājums ir pieteikts. Mums ir bijusi diskusija ne par kravām uz Krieviju, bet Baltkrieviju. Tur mums cits reģionālais partneris ir lūdzis, lai turpinām kustību, jo tās ir ogļu kravas, – šeit mēs runājam par Poliju. (NP: Bet jūsu viedoklis, vai valdībai vai Saeimai būtu jādod tāds politisks uzdevums “Ldz Cargo” un citām kapitālsabiedrībām?) Es domāju, ka tas ir jāizvērtē – kā tas ietekmē kopējo “Ldz Cargo” darbību,” sacīja Kols.
“Nekā personīga” Armandam Sadauskim īsziņā lūdza komentēt informāciju, ka vismaz vienā no kuģiem uzrādīts “Orlen Lietuva” sertifikāts. Viņš atbildēja, ka šādas ziņas ir kļūdainas un “kuģī vestajai kravai nav nekādas saistības ar “Orlen””.
