Latvijas Pašvaldību savienība bažījas par apkures cenu kāpumu 47% apmērā

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) Ministru prezidentam, Ekonomikas, Finanšu, Labklājības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijām nosūtījusi vēstuli, kurā pauž bažas, ka apkures cenas nākamajā sezonā var pieaugt par 47%, informē LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule.

LPS aicina valdību līdz 2014.gadam nepiemērot akcīzes nodokli dabas gāzei, ko izmanto siltumenerģijas ražošanai, neatbalstīt samazinātās PVN likmes atcelšanu siltumapgādei, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumiem, jo tas palielinās slogu uz pašvaldību budžetiem un radīs ievērojamu maznodrošināto iedzīvotāju skaita pieaugumu. Ja tomēr tiek piemērota 21% PVN likme iedzīvotāju siltumapgādei, Sociālā tīkla stratēģijas sadaļā “Dzīvokļa pabalstu izmaksas nodrošināšana” noteikt valsts daļu 80% apmērā, nevis 20% kā tas ir pašlaik.

Tāpat LPS aicina ne vēlāk kā līdz 14.septembrim izskatīt Ministru kabinetā jautājumu par pašvaldību un siltumapgādes uzņēmumu gatavību apkures sezonai un par valsts atbalstu ar apkures nodrošināšanu saistīto sociālo problēmu risināšanā.

LPS ir apkopojusi pašvaldību sniegto informāciju par siltumapgādes parādsaistībām, un rezultāti nav iepriecinoši. Aptaujāto 74 pašvaldību kopējais parāds līdz 1.maijam pārsniedz 19 miljonus latu. Tomēr arī šie rezultāti nepietiekami atspoguļo situāciju, jo namu apsaimniekotāji nereti no saviem līdzekļiem sedz siltumapgādes parādsaistības.

Pēc LPS aptaujas rezultātiem, parādi par siltuma apgādi Rīgā ir 8,9 miljoni latu, citās pašvaldībās kopā – vairāk nekā 30 miljoni latu. Rīgā parādi ir 12,13% no apkures sezonas kopējām izmaksām, citur vidēji 20%-30% jeb 2-3, atsevišķās pašvaldībās pat 4,5 mēnešu rēķinu apmērā.

Šāda situācija Latvijā nav bijusi pat 1993.gadā, kad siltumapgādes uzņēmumi nonāca visdziļākajā krīzē. Nav ticams, ka iedzīvotāji parādus varēs nomaksāt vasarā, jo parādsaistības par apkuri jūnijā sarukušas tikai par 8%. Daudzviet parādi pārsniedz mēneša siltuma rēķinu apjomu, iedzīvotāju maksātspēja ir zema, pat strādājošo vidējā darba samaksa gada laikā samazinājusies par 34 latiem mēnesī, un sociālie pabalsti sedz vidēji 30% no siltuma apmaksas. Nav izstrādāts kompensācijas mehānisms, kā risināt šo samilzušo problēmu.

“Latvijā apmēram 70% siltuma nodrošina no Krievijas iepirktās dabas gāzes resursi. Gāzes piegādātāji, redzēdami, ka ar pērnās sezonas gāzes cenu, kas bija 135-115 lati par 1000 kubikmetriem (m3) tikām galā, lēmuši celt šo cenu par 30% jeb līdz 165 latiem par 1000 m3. Regulatoram atliek tikai to ieviest siltuma tarifā,” norāda Zvirbule.

Pēc Aigara Štokenberga (SCP) iniciatīvas politiķi iecerējuši un jau ieviesuši jaunu – akcīzes nodokli gāzei, kas ir 15,60 lati uz 1000 m3 gāzes jeb aptuveni 10% no cenas, no tā atbrīvojot skaļāko lobētāju nozares, piemēram, dabasgāzes tīklu operatorus, elektroenerģijas ražotājus un koģenerācijas iekārtas, cementa ražotājus, siltumnīcu kurinātājus un citus. Šo nozaru uzņēmumi gāzi drīkst pirkt lētāk, bez akcīzes nodokļa. Toties šo nodokli spiesti maksāt siltumapgādes uzņēmumi, kas ražo 33% no valsts kopējā enerģijas patēriņa un nodrošina siltumapgādi iedzīvotājiem, kuriem jau tā radušies parādi un ar to saistītās sociālās problēmas pašvaldībās.

Papildus vēl pēc vienošanās ar starptautiskiem aizdevējiem tiek izvērtēts priekšlikums, ka siltuma tarifam jāpalielina pievienotās vērtības nodoklis (PVN) no līdzšinējiem 10% uz 21%. To attiecina uz siltuma ražošanai izlietotās gāzes cenas, akcīzes nodokļa un piegādes izdevumu summu.

LPS veikusi aprēķinus, ka nākamajā sezonā, ņemot vērā akcīzes nodokli gāzei un 21% likmi PVN, siltuma tarifs būs 58 lati par megavatstundu un tā pieaugums būs 47%, ja mainīgās izmaksas veido 70% no kopējām ražošanas izmaksām.

Pašvaldības, kas saskaņā ar likumu organizē siltumapgādi, var izmantot sociālo pabalstu, lai iedzīvotāji mazinātu savus siltuma parādus. 2010.gadā plānots, ka pašvaldības no saviem līdzekļiem izlietos 13 980 150 latus un valsts tam atvēl tikai 20% jeb 2 796 030 latus. 2010.gada četros mēnešos no sociālā pabalsta jau izlietoti 8,52 miljoni latu jeb 61%, un to saņēmēju skaits strauji aug.

Ja valsts uzliek paaugstinātus nodokļus mājokļu siltumapgādei, tad no kompensējošā sociālā pabalsta valsts daļai, kura ietver siltumapgādes pabalstu, jābūt nevis 20%, bet gan 80%.

Ja Latvijā iepērk 1,65 miljardus kubikmetru dabas gāzes un no tās siltumapgādei izmanto 1,05 miljardus kubikmetrus, akcīzes nodoklis no tā Valsts kasē ienes 16,4 miljonus latu. Finanšu ministrijas (FM) prognozes ir pat mazākas – orientējoši 8-9 miljoni latu. No gāzes cenas paaugstināšanas no 135 līdz 165 latiem un šim pieaugumam piemērotās PVN likmes 21% esošo 10% vietā Valsts kasē papildus ienāk 31 miljons latu. Kopā Valsts kase saņem 47,4 miljonus latu, bet, pēc FM prognozēm, – 22,42 miljonus latu.

Regulators par paaugstināto tarifu apstiprināšanu saņems papildus 0,18% no apgrozījuma pieauguma jeb 85 000 latu.

“Šie dati runā tikai par ieņēmumiem Valsts kasē, bet nerāda izdevumu pusi, kas pāriet uz pašvaldību budžetiem – sociālajiem pabalstiem un iedzīvotāju maksājumu parādu pieaugumu. Vai akcīzes nodokļa ieviešana un PVN likmes celšana risinās samilzušo siltumapgādes parādu problēmas un veicinās tautsaimniecības attīstību vai tikai papildinās Valsts kasi?” vaicā LPS pārstāvji.

LPS Tehnisko problēmu komiteja 29.jūnija sēdē, piedaloties Siltumražotāju uzņēmumu asociācijas, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas, Valsts kases, FM un Ekonomikas ministriju (EM) pārstāvjiem, apsprieda šo jautājumu un secināja, ka, izvērtējot gāzes cenu pieauguma tendences, dabasgāzes akcīzes nodokli un PVN palielinājumu, siltumapgādes tarifu pieaugums nākamajā apkures sezonā varētu sasniegt 45%-50% ar visām no tā izrietošām nopietnām ekonomiskām un sociālām sekām.

Tādēļ LPS rosina izdarīt izmaiņas likumā “Par akcīzes nodokli”, neattiecinot akcīzes nodokļa piemērošanu dabas gāzei, kas izlietota siltumenerģijas ražošanai. Šāda nodokļa piemērošana uzsākama ne agrāk kā 2014.gadā, kā to iesaka arī Eiropas Savienības direktīva un kas atbilst arī Saeimas apstiprinātajam monopola līguma pagarinājuma termiņam ar “Latvijas Gāzi”.
LPS neatbalsta samazinātās jeb 10% PVN likmes atcelšana siltumapgādei, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumiem, jo tas palielinās slogu uz pašvaldību budžetiem un radīs ievērojamu maznodrošināto iedzīvotāju skaita pieaugumu.

“Ja tomēr tiek piemērota 21% PVN likme iedzīvotāju siltumapgādei, Sociālā tīkla stratēģijas sadaļā “Dzīvokļa pabalstu izmaksas nodrošināšana” jānosaka valsts daļa 80% apmērā,” rosina LPS pārstāvji.

NRA.lv