Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi atpūtai, veselībai un kultūrai. Latvijas mājsaimniecību patēriņa dati skaidri rāda – sabiedrības dzīvesveids mainās un kopējais labklājības līmenis pieaug. Ar šādu vēstījumu Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš uzstājās šonedēļ notiekošās izstādes “Riga Food” centrālajā diskusijā, ieskicējot datos, kā mainās patēriņa paradumi.
CSP priekšnieks R. Lapiņš: “Kopš 1996. gada pārtikas īpatsvars ģimeņu tēriņos samazinājies no 50,9% uz 23,3%. Vidējie ienākumi uz mājsaimniecību trīs gadu laikā pieauguši no 1524 eiro 2021. gadā līdz 1872 eiro 2023. gadā. Kā viens no valsts labklājības līmeņa kopējā pieauguma indikatoriem ir arī iekšzemes kopprodukta (IKP) palielināšanās, rēķinot to uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās, – no 1583 eiro 1995.gadā līdz 21 606 eiro 2024.gadā. Pārtikas īpatsvara samazināšanās mājsaimniecību ikdienas izdevumos liecina par pozitīvām strukturālām pārmaiņām ekonomikā un sabiedrībā. Pieaugot ienākumiem, iedzīvotāji tos vairāk tērē citām vajadzībām – atpūtas un kultūras pasākumiem, viesmīlības pakalpojumiem, veselības pakalpojumiem u.c.”
Izmaiņas pārtikas produktu patēriņā
CSP dati liecina, ka sarūk tradicionālo produktu, piemēram, maizes, piena un kartupeļu patēriņš, bet pieaug augļu, īpaši banānu, konditorejas izstrādājumu, pudelēs pildīta ūdens un gatavo ēdienu patēriņš. Šīs tendences spilgti atšķiras starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem: pilsētās vairāk tiek izvēlēti ērtāk pagatavojami produkti, bet laukos – tradicionāli.
Piemēram, pilsētās dzīvojošās mājsaimniecības vairāk patērē mājputnu gaļu, liellopu gaļu, jogurtus, konditorejas izstrādājumus, gatavos gaļas pusfabrikātus. Savukārt lauku teritorijās dzīvojošās mājsaimniecības, vairāk nekā pilsētās dzīvojošās, uzturā lieto maizi, kartupeļus, pienu, olas, cukuru, miltus, cūkgaļu, medījumu gaļu, desas un kūpinājumus. Ar šiem un citiem datiem no dažādu gadu apsekojumiem varat iepazīties oficiālās statistikas portālā.
Šogad notiek mājsaimniecību budžeta apsekojums, līdz ar to nākamā gadā varēsim publicēt datus par 2025. gadā novērotām tendencēm. Iedzīvotāji, kas ir saņēmuši savās e-adresēs vai mājas pastkastītēs uzaicinājumu piedalīties aptaujā, aicinām būt atsaucīgiem un sniegt CSP lūgto informāciju.
Iepirkšanās internetā – pieaugums teju dubultojies
Pēdējo desmit gadu laikā iepirkšanās internetā Latvijā piedzīvojusi strauju izaugsmi – to iedzīvotāju īpatsvars, kuri veikuši vismaz vienu pirkumu tiešsaistē 12 mēnešu laikā, pieaudzis gandrīz divkārt: no 33,5 % 2014. gadā līdz 65,0 % 2024. gadā. Tajā pašā laikā samazinājies cilvēku skaits, kas nekad nav iepirkušies internetā – no 36,1 % līdz 23,2 %. Populārākās preces un pakalpojumi, ko izvēlas tiešsaistē, ir apģērbi, apavi un aksesuāri (58,0 %, pieaugums par 12,6 procentpunktiem kopš 2020. gada), kā arī ēdiena piegāde no restorāniem, kuras lietotāju īpatsvars pieaudzis no 17,9 % 2020. gadā līdz 25,8 % 2024. gadā.
Datu attīstība jau tuvākajā nākotnē
Šobrīd, lai noteiktu mājsaimniecību izdevumu sadalījumu, tiek izmantoti dažādi informācijas avoti – nacionālie konti (valsts līmeņa pārskati par ienākumiem un izdevumiem), speciālas mājsaimniecību aptaujas un vēl apmēram 30 citi datu avoti. Tomēr daļa no šīs informācijas ir pieejama tikai provizoriski vai ar lieliem intervāliem, piemēram, reizi piecos gados, turklāt aptauju metode balstās uz izlasi.
Jau šogad no 1. decembra plānots īstenot modernāku pieeju – saņemt un analizēt tā dēvētos “skeneru” datus jeb reālus pirkumu transakciju ierakstus no tirdzniecības vietām. Šādu iespēju CSP sniedz nesen valdībā apstiprinātie MK noteikumi. Tas ļaus iegūt precīzāku un ātrāku informāciju par cilvēku tēriņiem, regulāri sekot pirkumu tendencēm, precīzi noteikt tirdzniecības vietas datu vākšanai un novērtēt konkrētu produktu īpatsvaru mājsaimniecību tēriņos.
