Kā ziņots iepriekš, Krimas ekonomika nespēj izdzīvot bez subsīdijām. Līdz šim Kijeva ir piešķīrusi aptuveni 700 miljonus gadā Krimas uzturēšanai. Ja Krima tiek anektēta un iekļauta Krievijas sastāvā, tās izmaksas krietni pieaugs, un tā Krievijai izmaksās aptuveni 5 miljardus ASV dolāru.

Krimā, kur dzīvo aptuveni divi miljoni iedzīvotāju, gāze 32% apmērā un elektrība 82% apmērā tiek piegādāta no Ukrainas kontinentālās daļas. Savukārt dzeramais ūdens Krimā tiek piegādāts no Ukrainas kontinentālās daļas aptuveni 80 – 85% apmērā.

Šīs izmaksas pārietu Krievijas Federācijas aprūpē, ja Krima tiek iekļauta tās sastāvā. Tāpat būtu nepieciešams arī izveidot tiltu starp Krieviju un Krimu, kura garums būtu aptuveni 4,5 kilometru. Šāda tilta izmaksas būtu aptuveni 1,3 miljardu ASV dolāru apmērā.

Tāpat sarežģīts jautājums būtu dzeramā ūdens nodrošināšana Krimā. Šobrīd tas 85% apjomā tiek iegūts no Dņepras upes, bet gadījumā, ja Krima tiek pievienota Krievijai, būs jāatrod cits dzeramā ūdens ieguves rajons.

Krimas aneksijas gadījumā tiktu zaudēts arī viens no tās ekonomikas pamatbalstiem – tūrisms. Līdz 2013. gadam tūrisms Krimai nodrošināja aptuveni 400 miljonu ASV dolāru ienākumu budžetā.

Šādu iemeslu dēļ Krima varētu kļūt par ceturto lielāko subsīdiju saņēmēju no Krievijas budžeta, jo tai būtu nepieciešams aptuveni viens miljards ASV dolāru gadā. Tās uzturēšanas izmaksas būtu lielākas nekā autonomās Čečenijas republikas izmaksas.

Krievija ir sākusi agresīvu investoru piesaistīšanas kampaņu, lai atrastu iespējas, kā atbalstīt Krimas ekonomiku. Kā ziņots iepriekš, arī Krievija šobrīd piedzīvo nopietnu ekonomisko lejupslīdi, jo pēdējo divu mēnešu laikā rublis ir zaudējis aptuveni 10% no savas vērtības.

BNA Latvia