Šonedēļ līdz Ministru kabineta sēdei beidzot nonāca ilgi gaidītā kredītņēmēju atbalsta programma. Varētu šķist – iniciatīvai, kas prasījusi tik plašas debates un vairākkārtēju atlikšanu, jākļūst par efektīvu ieroci samilzušo problēmu risināšanā, taču ar nožēlu jāatzīst, ka, lai arī daudzu ģimeņu gaidīta, kredītņēmēju aizsardzības programma, visticamāk, tomēr nespēs uzlabot situāciju, kurā tūkstošiem mājsaimniecību ūdens jau smeļas mutē.

Par daudzām lietām, kas atrodamas valdības akceptētajā kredītņēmēju aizsardzības programmā, var teikt – “vilciens jau aizgājis”. Kopš pirmajiem palīgā saucieniem, ko vēl pērn izteica kredītņēmēji, ir pagājuši astoņi mēneši, taču nedz Finanšu ministrija, nedz Latvijas Komercbanku asociācija, kam tika uzticēta kredītņēmēju aizsardzības programmas sagatavošana, tā arī nespēja rīkoties operatīvi un atbilstoši situācijai. Tā rezultātā – programmas tonis ir bezzobains, situācijas analīze – novecojusi, bet daudzi piedāvātie risinājumi – neefektīvi un spēs glābt tikai reto grūtībās nonākušo kredītņēmēju.

Glābšanas riņķis bankām

Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko valdības apstiprināto koncepciju jau paguvis nodēvēt par “glābšanas riņķi” bankām, ne kredītņēmējiem. Sarunā ar LV.LV, viņš uzsver: “Šo programmu radīja Finanšu ministrija sadarbībā ar Komercbanku asociāciju. Skaidrs, ka kredītņēmēju intereses netika nedz uzklausītas, nedz ievērotas. Ilgi gaidītais dokuments izrādījies butaforija. Tas jāsaprot katram, kurš cerēja uz valsts atbalstu. Tādēļ uzskatu, ka Latvijas Kredītņēmēju apvienībai jāturpina cīnīties par privātpersonu bankrota procedūras vienkāršošanu, jo tas drīz vien būs vienīgai ierocis cīņā ar nespēju atmaksāt aizdevumus.”

A. Gorenko pauž viedokli, ka kredītu restrukturizācijas plāns ir legāls veids, kā valsts tomēr piešķirs finansējumu banku sektora glābšanai. “Lai tas nebūtu jādara “pa tiešo”, tādējādi satracinot sabiedrību, ir atrasts legāls veids, kā valsts tomēr sniegs finansiālu atbalstu bankām. Kredītņēmēju aizsardzība ir tikai aizsegs,” savu viedokli pauž eksperts.

Tiesa, šajā situācijā interesanta šķiet arī otras puses – pašu banku – nostāja. Izrādās, ka arī kredītiestādes nav līdz galam apmierinātas ar akceptētajām novitātēm. Tā, piemēram, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons ir neizpratnē, kādēļ valdība nolēmusi atbalstīt normu par obligātu daļas kredīta iesaldēšanu. Kā norāda T. Tverijons, valdībā neviens tā arī neesot sniedzis atbildi, kas notiks situācijā, ja kredītņēmējam uzlabojas finansiālā situācija un viņš varētu turpināt līdzšinējās kredītsaistības. Tāpat T. Tverijons izsaka bažas, ka “cilvēki ar izdomu” mēģinās šo atbalsta programmu izmantot ļaunprātīgi.

Tā kā ar sagatavotā dokumenta darbības mērogs līdz galam neapmierināja arī finanšu ministru Eināru Repši, tad šobrīd var teikt – “ķeksīša pēc” ir tapis formāls projekts, kura ilgāka atlikšana tikai radītu sabiedrības neapmierinātību. Taču paša dokumenta būtība reālus uzlabojumus, šķiet, nesola.

No viena parāda – otrā

Ko tad īsti paredz kredītņēmēju atbalsta programma? Akceptētā plāna mērķis ir veicināt bankas restrukturizēt tos hipotekāros kredītus, kuru atmaksa ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ ir apdraudēta vai jau ir pārtraukta.

Uz atbalstu varēs pretendēt kredītņēmēji, kuru kredīts mājokļa iegādei un remontam nepārsniedz 100 000 latu, kredīta nodrošinājums ir ģimenes vienīgais mājoklis un pārējo kredītsaistību apjoms nepārsniedz 5000 latu.

Valsts sniegs garantijas bankām. Gadījumā, ja restrukturizētā kredīta ņēmējs atkārtoti nonāks maksātnespējas situācijā, valsts turpinās ikmēneša kredīta maksājumus šī kredītņēmēja vietā līdz programmas beigām vai līdz brīdim, kad kredītņēmējs atgūs maksātspēju. Valsts maksājumi šajā situācijā nebūs dāvinājums, bet gan aizdevums, kas kredītņēmējam vēlāk 10 gadu laikā būs jāatmaksā valstij.

Vienlaikus tiek paredzēti vairāki nosacījumi, kas nosaka kredītu restrukturizācijas principus. Daļa kredīta – vismaz 20% – tiek iesaldēta līdz programmas beigām un par šo iesaldēto daļu netiek prasīti ikmēneša maksājumi – ne pamatsumma, ne procenti. Pēc restrukturizācijas kredītņēmēja mēneša maksājumi par kredītu nedrīkst pārsniegt 40% no viņa mēneša ienākumiem.

Atsevišķos gadījumos uz atbalstu varēs pretendēt arī kredītņēmējs, kurš zaudējis darbu, ja, pēc bankas novērtējuma, šis kredītņēmējs varētu drīzumā atgūt maksātspēju. Šajā gadījumā uz bezdarba periodu banka iesaldēs 50% kredīta. Kad kredītņēmējs būs atguvis maksātspēju, banka restrukturizēs kredītu atbilstoši faktiskajai maksātspējai.

Valdības atbalstītais variants paredz sniegt valsts galvojumu par restrukturizētajiem kredītiem. Īstenojot atbalsta pasākumus, nepieciešamās izmaksas gadā tiek lēstas no 6,6 līdz 31,2 miljoniem latu.

Tādējādi Finanšu ministrijai līdz 1. oktobrim ir jāsagatavo grozījumi Kredītiestāžu likumā, paredzot deleģējumu valdībai izdot noteikumus par atbalsta shēmas īstenošanu. Tāpat ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās valdībā būs jāiesniedz noteikumi par atbalsta shēmu īstenošanu.

Ja finansējums tiks atrasts jau tagad, tad atbalsta pasākumus varētu sākt īstenot rudenī, bet, ja nauda būs pieejama tikai nākamā gada budžetā, arī atbalsta pasākumus varētu piemērot tikai no nākamā gada.

Tuvojas nopietnas problēmas

Šobrīd tiek lēsts, ka atbalsts varētu attiekties uz apmēram 70 000 mājsaimniecību un galavārds atbalsta sniegšanā piederēs bankām. Tieši šo aspektu Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs A. Gorenko uzskata par visnegodīgāko. “Praksē tas nozīmēs tikai to, ka paši kredītņēmēji nevarēs kvalificēties atbalsta saņemšanai. To viņu vietā pēc mums nezināmiem kritērijiem izvērtēs bankas. Kam pienāksies atbalsts – to šobrīd neviens nevar pateikt. Turklāt valdības akceptētais plāns noteic, ka bankām būs jārestrukturizē kredīti – jāiesaldē 20% no kredīta pamatsummas līdz programmas beigām, un pēc restrukturizācijas kredītņēmēja mēneša maksājumi par kredītu nedrīkst pārsniegt “Euribor” likmi plus 2,5 procentus. Ja kredītņēmējam situācija tomēr turpinās pasliktināties, valsts veiks maksājumus viņa vietā, tomēr tas būs kā aizdevums, kas būs jāatdod desmit gadu laikā. Šī valsts aizdevuma likme būs 1. Patiesībā tas nozīmē, ka kredītņēmēju ikmēneša maksājumi nemazināsies. Ko tas nozīmē praksē? Ja pirms tam cilvēks bija parādā tikai bankai, tad pēc palīdzības saņemšanas viņš būs parādā gan bankai, gan valstij. Domāju, ka grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem nedrīkst rasties ilūzijas – tas nav atbalsts, bet gan viena kredīta aizstāšana ar citu. Ir kļuvis skaidri redzams, ka ilgi gaidītā programma mums nesola nekā jauna. Šķiet, ir jānotiek kaut kam ļoti sliktam, lai Latvijā tiktu pieņemts labs likums. Un, ticiet man, ja tuvākajā laikā netiks darīts kaut kas radikāls, jau pavisam drīz kredītņēmēji Latvijā tiešām piedzīvos ļoti, ļoti sliktus laikus,” saka A. Gorenko.

Problēmas samilst

Lai saprastu, ka A. Gorenko prognozes tik tiešām draud piepildīties, der palūkoties nesenā pagātnē. Vēl nesen – martā – ar saviem ikmēneša kredītmaksājumiem netika galā vidēji desmitā daļa hipotekārā aizdevuma ņēmēju. Jā, skaitlis ir liels, taču ne fatāls. Tiesa… jau toreiz teju puse jeb 49% kredītņēmēju norādīja, ka ir nonākuši lielās grūtībās ar aizdevumu atmaksu, un tagad mums nākas atzīt, ka toreiz šim skaitlim netika pievērsta pienācīga uzmanība.

Kas tā rezultātā notiek patlaban? Jūlija beigās Finanšu un kapitāla tirgus komisija nāca klajā ar neiepriecinošu statistiku: pašlaik par problemātisku var saukt jau katru piekto Latvijā izsniegto aizdevumu, kas kopumā veido 3,1 miljardu latu. Tātad katrs piektais, kurš vēl pirms dažiem gadiem uz savu finansiālo situāciju skatījās cerīgi, nu ir nonācis visnotaļ neapskaužamā situācijā. Tātad no marta līdz jūlijam grūtībās nonākušo kredītņēmēju skaits ir dubultojies.

Vēl mazāk iepriecinošs ir fakts, ka no visa problemātisko aizdevumu skaita 89% bija tieši fiziskām personām izsniegti kredīti, kas nozīmē, ka lielākās cietējas pašlaik ir tieši mājsaimniecības.

Tiesa, jau tuvākajā laikā situācija draud vēl vairāk pasliktināties. Tā, piemēram, “SEB banka” prognozē, ka tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara palielināšanās, visticamāk, būšot vērojama līdz pat nākamā gada sākumam. Īpašu satraukumu bankām rada šāgada rudens un ziema. Vērtējot uzkrājumu veidošanu nedrošajiem kredītiem, skaidri iezīmējas šī procesa korelācija ar situāciju ekonomikā gan privātpersonu, gan uzņēmumu kontekstā. Lielu daļu iedzīvotāju izdevumos veido komunālie maksājumi, attiecīgi rudens un ziemas periodā tie būs augstāki nekā šobrīd un jautājums par iespējām apmaksāt kredītus kļūs vēl aktuālāks. Tāpat jāņem vērā arī atalgojuma samazināšana pedagogiem, kā arī valsts aparāta samazināšana. Šie faktori noteikti ietekmēšot kredītu atdošanas iespējas un potenciāli paaugstināšot nemaksātāju skaitu. Papildus jāņem vērā, ka lielai daļai no gada sākumā atlaistajiem cilvēkiem beigsies arī bezdarbnieku pabalsti, bet darba piedāvājumu skaits nepieaug.

Arī bankas ir sprukās

Tiesa, sprukās šobrīd atrodas ne vien kredītņēmēji, bet arī liela daļa banku. Jā, varētu šķist, ka viss situācijas smagums patlaban gulstas vienīgi uz kredītņēmēju pleciem, taču taisnības labad jāatzīst, ka arī bankas nonākušas neapskaužamā situācijā, kuru tās, turklāt, provocējušas pašas. Nonākot “trekno gadu” vāveres ritenī un badīgi cenšoties masveidā piesaistīt jaunus klientus, kredītiestādēm tagad nākas par savu neapdomību maksāt ar pavisam reāliem zaudējumiem.

Šā gada pirmajā pusē Latvijas banku sektors kopumā strādājis ar 346,8 miljonu latu zaudējumiem. Tādēļ loģisks rezultāts ir tas, ka lielākos “mīnusus” tagad spiesti konstatēt lielākie kredītu izsniedzēji. Tā, vislielākos zaudējumus ir cietusi “Swedbank” – 183,741 miljonu latu pirmajā pusgadā. “Nordea” bankas Latvijas filiāle cietusi zaudējumus par 2,257 miljoniem latu, “Hipotēku un zemes banka” – 4,583 miljonus latu, “Aizkraukles banka” – 6,826 miljonus latu, bet “GE Money bank” zaudējumi pirmajā pusgadā bija 8,273 miljoni latu. “SEB bankas” zaudējums pirmajos sešos mēnešos kopumā veido 40,349 miljonus latu, “DnB NORD” bankas – 51,041 miljonus latu, bet “Parex bankas” zaudējumi no bankas publiskajiem paziņojumiem ir 44,5 miljoni latu.

Banku zaudējumi, šķiet, ir viens no galvenajiem iemesliem arī tam, kādēļ ilgi gaidītā kredītņēmēju atbalsta programma cauri valdības gaiteņiem un kredītiestāžu asociācijām gājusi tik mokpilni un ar lielu kavēšanos. Turklāt komercbankas šī dokumenta kontekstā, šķiet, gatavojas cīņai “uz dzīvību un nāvi”, iebilstot pret vairākām novitātēm. Piemēram, Latvijā strādājošās bankas pretojas ierosmei daļu kredītu – 10 līdz 20% – vienkārši norakstīt. Bankas draud: norakstot kredītus tiem, kuri tagad nespēj tikt galā ar ikmēneša maksājumiem, kredītprocenti nākamajiem kredītņēmējiem būtiski sadārdzinātos. Iespējams, pat par 20 līdz 30 procentiem. Tas savukārt gan bremzētu kreditēšanas sektoru, gan turpinātu graut nekustamā īpašuma tirgu, gan arī liegtu bankām uzlabot savu jau tā neapskaužamo finansiālo situāciju.

Tiesa, citās valstīs banku filozofija krīzes apstākļos ir diametrāli pretēja. Tā, piemēram “Swedbank” struktūrvienība Igaunijā – gluži pretēji – apsver iespēju mīkstināt nosacījumus mājokļu kredītu izsniegšanai, samazinot pašfinansējuma līmeni no pašreizējiem 30% līdz 20-10%. Pašfinansējuma apmēru varētu samazināt, jo ir gaidāms, ka mājokļu kredīta nodrošinājuma vērtība vairs krasi nesamazināsies.

Darbojas vienoti

Intereses pēc der pieminēt arī lielvalstu pieredzi. Vēl šāgada februārī Amerikas Savienoto Valstu lielākās bankas – “Citigroup”, “JPMorgan Chase” un “Morgan Stanley” – ieviesa moratoriju hipotekāro mājokļu atsavināšanai. Ar to pašu bankas uzņēmās daļēju vainu par dziļo krīzi un deva ASV valdībai laiku iedarbināt “hipotekārā sektora atbalsta programmu” 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Šāds solis bija nozīmīgs un izdevīgs gan valdībai, gan bankām un arī nekustamo īpašumu tirgum. Visi iesaistītie lieliski apzinājās: kredītņēmēju “žņaugšana” un māju atsavināšanas nav risinājums, jo šādu ēku parādīšanās tirgū noveda pie tā, ka mājokļu vidēja cena kritusies līdz pašam zemākajam līmenim kopš 2003. gada.

Tādējādi, kamēr bankas ieviesa moratoriju, ASV administrācijai bija laiks izstrādāt māju īpašnieku subsidēšanas programmu. Atbilstoši šim plānam tika pārcenotas mājas, savukārt grūtībās nonākušās ģimenes izgāja pārbaudi, lai pierādītu tiesības uz valsts palīdzības saņemšanu.

Strostē bankas

Latvijai acīmredzot vēl tāls ceļš līdz brīdim, kad bankas spēs domāt ne tikai par savu peļņu, bet par valsti kopumā. Tā, piemēram, pavasarī valstij nācās ugunsdzēsības režīmā glābt kredītņēmēju ādu un strostēt bankas, kas bija ķērušās klāt visnotaļ “neglītiem” kredītņēmēju audzināšanas paņēmieniem. Maija beigās Saeima atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredzēja aizliegt hipotekāro kredītu devējiem prasīt kredīta pirmstermiņa atmaksu vai papildu nodrošinājumu.

Lai aizsargātu hipotekāro kredītu ņēmējus pret nepamatotām kredītdevēju prasībām, likumprojektā bija ietvertas normas, kas paredzēja īpašus noteikumus attiecībā uz kredītiem. Tika nolemts, ka gadījumos, ja patērētājs nebūs pieļāvis nozīmīgus līguma pārkāpumus, kredīta devējam turpmāk nebūs tiesību pieprasīt kredīta pirmstermiņa atmaksu vai papildu nodrošinājumu. Par nozīmīgu līguma pārkāpumu, šī likuma izpratnē, tiek uzskatīta kredīta atmaksas vai procentu maksājumu kavēšana ilgāk par 60 dienām vai biežāk nekā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par 30 dienām, kā arī kredīta neizmantošana līgumā paredzētajam mērķim.

Pašas bankas izglīto

Tiesa, ir skaidrs, ka arī pašām bankām arvien pieaugošais parādnieku skaits ir nopietns drauds darbības stabilitātei. Tādēļ, kamēr valsts ar kredītņēmēju problēmām “muļļājas” kā ar karstu kartupeli, šīs situācijas risināšanai ķērušās klāt pašas bankas. Latvijā sācis darboties portāls “Parādu konsultants” (www.paradukonsultants.lv), kas dod padomus finansiālās grūtībā nonākušiem cilvēkiem, kā arī pievērš kredītņēmēju uzmanību problēmām, kādas var rasties aizdevumu atmaksāšanas gaitā. Portāls ir izveidots ar “BigBankas” atbalstu un pieejams bez maksas visiem interesentiem. Līdzīgs projekts tapis arī “DnBNORD” bankas paspārnē, izveidojot portālu nekrize.lv.

Lai gan tā nav finansiāla palīdzība, daudzi kredītņēmēji atzīst, ka šādi portāli viņiem ļaujot vismaz operatīvi un no pirmavotiem noskaidrot dažādas juridiskas nianses un sekot līdzi procesiem kredītu tirgū.

Jāpanāk bankrota vienkāršošana

Nenoliedzot šādu “portālu padomdevēju” aktualitāti, Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs A. Gorenko tomēr uzsver – informācija, padomi un viedokļi, nenoliedzami, ir labs atbalsts, taču daudziem kredītņēmējiem drīz vien elementāri nebūs naudas ne tikai, lai nomaksātu aizdevumu, bet arī, lai nopirktu pārtiku. Tā kā ilgi gaidītais kredītņēmēju glābšanas plāns arī ir izgāzies, viņaprāt, turpmāk slīcēju glābšana būs pašu slīcēju ziņā. Kādi tad ir risinājumi?

A. Gorenko galveno uzsvaru liek uz vienu no galējiem mehānismiem finanšu problēmu risināšanā – maksātnespējas jeb bankrota procedūru. Viņaprāt, drīz vien bezizejas situācijā nonākušajiem kredītņēmējiem tas būs vienīgais veids, kā glābties no pilnīgas izputināšanas. A. Gorenko uzsver, ka Kredītņēmēju apvienība turpinās cīņu par privātpersonu maksātnespējas procesa atvieglošanu. “Satversme noteic, ka katram indivīdam ir tiesības caur tiesu aizstāvēt savas intereses. Šķiet, Latvijā šī norma ir iluzora, jo augstās nodevas un dārgā maksātnespējas administrēšana daudziem nav pa kabatai, kur nu vēl cilvēkiem, kuri palikuši bez iztikas līdzekļiem. Tieši tādēļ mēs turpināsim virzīt likumdošanas izmaiņas, lai šis process būtu pieejams ikvienam. Turklāt tad, kad pieteikt bankrotu kļūs vieglāk, arī pašas bankas attapsies, ka līdz ar privātpersonas maksātnespēju tās var neatgriezeniski zaudēt izsniegto aizdevumu un tas viņas piespiedīs būt pretimnākošām un meklēt risinājumus, kas apmierina abas puses,” saka A. Gorenko.

Jāatgādina, ka 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Maksātnespējas likumā, kas fiziskas personas maksātnespējas procesu padarīja ievērojami lētāku un mazliet īsāku. Līdz ar šīm izmaiņām maksātnespējas administratora atalgojums tika samazināts trīs reizes. Tas vismaz daļai nopietnās grūtībās nonākušu kredītņēmēju dod iespēju likumīgā ceļā nokārtot savas kredītsaistības, iespēju robežās norēķināties ar kreditoriem un tikt atbrīvotiem no parādsaistībām.

Tiesa, A. Gorenko norāda: “Bankrota procedūra joprojām ir ļoti dārga. Piemēram, cilvēkam, kuram ir viens dzīvoklis un viena automašīna, pusotra gada laikā maksātnespējas process izmaksās vairāk nekā piecus tūkstošus latu. Šī brīža apstākļos tā ir milzīga summa. Uzskatu, ka lielākajai sabiedrības daļai tiek liegta iespēja aizstāvēt savas tiesiskās un ekonomiskās intereses likumīgā ceļā. Tāpēc mūsu asociācija turpinās darbu pie tā, lai ikvienam kredītņēmējam būtu izvēles tiesības – turpināt visiem veidiem cīnīties par īpašumu saglabāšanu un sadarbības veidiem ar kredītiestādi vai arī likumīgi bankrotēt. Ir jāsaprot – ja kredītņēmējiem un citiem cilvēkiem, kam objektīvu apstākļu dēļ ir izveidojušies parādi, nebūs iespējas likumīgi atrisināt savas problēmas, viņi vienkārši zaudēs īpašumus, bet nekad nespēs pilnvērtīgi atgriezties ekonomiskajā apritē, līdz ar to arī Valsts kasē nenonāks šīs personas nodokļu maksājumi. Šķiet, valsts domā, ka visi šie stāsti par grūtībām atmaksāt kredītus ir kaut kas tāls un attiecas tikai uz reto. Taču mūsu asociācijā ik dienu vēršas aptuveni desmit izmisumā nonākušu kredītņēmēju, kuri zaudējuši darbu, kuriem beidzies bezdarbnieku pabalsts un kuri nevar atrast jaunu iztikas avotu. Viņi visi ir gatavi braukt prom no Latvijas! Jau šodien!”

Autors: Ilze Liepa, LV.LV