Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte Neatkarīgajai pastāstīja, ka kopš 29. novembra, kad sāka izmaksāt noguldījumus, Citadeles filiālēs nav noticis nekas tāds, kur vajadzētu iejaukties policijai. Viss esot mierīgi.
Sabiedrībā arī klīst baumas par neidentificētiem cilvēkiem, kas par noteiktu, iepriekš iemaksājamu atlīdzību sola atgūt vairāk nekā valsts noteiktos 100 tūkstošus eiro. Tomēr tiesībsargājošo iestāžu rīcībā informācijas par šādiem gadījumiem neesot.
Noguldījumu garantiju fonds noteic, ka krahu piedzīvojušas bankas klienti – fiziskas personas, ja tās noguldījušas vairāk par 100 tūkstošiem eiro, var atgūt tikai likumā noteiktos 100 tūkstošus eiro jeb apmēram 70 tūkstošus latu. Līdzīgā situācijā ir nonācis maestro Raimonds Pauls, kuram Latvijas Krājbankā bija noguldīts apmēram miljons eiro, bet viņš likumīgā ceļā var atgūt tikai 100 tūkstošus eiro.
Citadeles izplatītā informācija liecina, ka cietušajiem Krājbankas klientiem izmaksāti 213 miljoni latu. Šī summa izmaksāta vairāk nekā 54 tūkstošiem cilvēku. Turklāt 87% no tiem izvēlējušies naudu atkal pārskaitīt uz citas bankas kontu. Pensionāre Rita, kas šo operāciju ceturtdien veica Citadeles filiālē Galerijā Centrs, Neatkarīgajai atklāja, ka, neraugoties uz dažādām baumām par citu banku apšaubāmo stabilitāti, viņa tomēr drošāk jūtoties, ja garajā darba mūžā sakrātie līdzekļi ir bankā, nevis tie atrastos mājās. «Ja jau valsts sola, ka varēs dabūt līdz 70 tūkstošiem latu, tad man nav pamata uztraukties, jo tik bagāta es neesmu,» smaidot teica pensionāre.
Savukārt Jānis, kas par Krājbankas klientu kļuva tikai šā gada vasarā, atklāti atzīst, ka ir dusmīgs uz «visu pasauli», jo cietis arī no Bankas «Baltija» un vismaz tuvākajā nākotnē naudu turēs mājā. Viņu nebaidot arī nepieciešamība nākamgad deklarēt skaidrās naudas uzkrājumus un pārskaitīt bankas kontā summu, kas pārsniedz 10 tūkstošus latu. «Kur likt savu naudu, es izdomāšu bez banku palīdzības,» teica vīrietis.
Bankas noguldītāju neapmierinātību izprot Valsts prezidents Andris Bērziņš, kas daļēji uzņemas atbildību par bankas krahu un norāda, ka Latvijas Krājbankas postā vainojami pie varas esošie cilvēki. «Jūtos vainīgs, ka pietiekami aktīvi neiejaucos un neizteicu savas domas,» televīzijas raidījumā 101. panta Preses klubs teica A. Bērziņš, kas uzskata, ka Krājbankas krahu varēja paredzēt.
Lai nākotnē samazinātu citu banku izzagšanu risku, A. Bērziņš, kas savulaik vadīja Unibanku, apņēmies enerģiski strādāt pie Eiropas Savienības līmeņa banku uzraudzības iestādes.
