Par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā apsūdzētā Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova līdz šim veiksmīgi izvairījusies gan no paskaidrojumu sniegšanas par neatbilstībām valsts amatpersonas deklarācijā, gan vairākiem citiem neērtiem jautājumiem, kas saistīti ar viņas darbošanos VVD vadībā. Tomēr, ņemot vērā viņai izvirzīto apsūdzību par nepatiesām ziņām amatpersonas deklarācijā, maz ticams, ka Koļegova vēl ilgāk spēs izbēgt no atbildības, un, iespējams jau pavisam drīz varētu tikt izsludināts jauns konkurss uz VVD vadītāja amatu.
Koļegova plašākai sabiedrībai kļuva zināma 2016. gadā, kad tapa zināms, ka viņa ir vienīgā kandidāte uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas amatu. Mazāk zināms bija fakts, ka viņa no 2012. gada augusta klusi un nemanāmi pildīja Valsts vides dienesta ģenerāldirektores amatu.
Sabiedrību vienaldzīgu neatstāja ziņa, ka Valsts ieņēmumu dienests izvērtējot Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, secinājis, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā. Jau toreiz, 2016. gadā, sabiedrība pauda stingru uzskatu, ka Koļegovai, kura gandrīz tika pasludināta par jauno VID vadītāju, būtu jāzaudē arī esošais amats Valsts vides dienestā. No VID vadītājas amata kandidatūras Koļegova atkāpās, bet amatu VVD paturēja.
Pati lieta par Koļegovas deklarācijām gan nav zudusi nebūtībā, un, kā liecina jaunākā informācija, lieta ir nodota prokuratūrai apsūdzības celšanai. Saskaņā ar Koļegovas amatpersonas deklarācijām, koka palešu ražošanas uzņēmums “Pallogs” viņai izmaksāja prāvas dividendes. 2013.gadā tie bija 240 tūkstoši latu jeb apmēram 340 tūkstoši eiro, 2014.gadā – 380 tūkstoši eiro, bet 2015.gadā – 320 tūkstoši eiro.
Šis gan nav vienīgais traips Koļegovas biogrāfijā. Tikpat lielu rezonansi sabiedrībā izsauca Jūrmalas izgāztuvē notikušais ugunsgrēka gadījums 2017. gadā. Noskaidrots, ka Valsts vides dienests jau iepriekš bija saņēmis anonīmu ziņojumu no kāda Jūrmalas iedzīvotāja, ka Jūrmalā, Ventspils šosejas 48. kilometrā, iespējams, ir nelegāla atkritumu izgāztuve. Tā vieta, lai reaģētu uz notikušo, dienests šo informāciju dienests nosūtījis Jūrmalas pašvaldībai, kas sastādījuši protokolu. Tas faktiski ļāvis nelegālai atkritumu izgāztuvei, kurā kopā ar sadzīves atkritumiem izmesti arī bīstamie atkritumi, netraucēti darboties. Atbildība par notikušo tika prasīta gan Jūrmalas domes, gan Vides dienesta un tās vadītājas Ingas Koļegovas. Taču līdzīgi kā ar deklarācijām, arī šoreiz Koļegova veiksmīgi izvairījās no jebkādu paskaidrojumu sniegšanas.
Valsts vides dienesta darbība gan joprojām nav uzlabojusies, par ko liecina kritiskā situācija saistībā ar ogļu izraisītajiem putekļiem Rīgā un Ventspilī. Kā liecina sociālajos tīklos redzamās fotogrāfijas un vairāku iedzīvotāju sūdzības, rīdzinieki un ventspilnieki ir spiesti ogļu izraisītos putekļus elpot regulāri. Uz to gan Koļegova ciniski atbildējusi, ka veselību pasliktināt šie putekļi nevarot, tādējādi demonstrējot pilnīgu ignoranci jautājumā, kurā aktīvi iesaistījusies gan Ventspils pašvaldība, gan Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija.
Jāatzīst, ka Koļegova ir pirmā valsts amatpersona, kura, lai arī apsūdzēta, joprojām ieņem tik svarīgu un atbildīgu amatu kā Valsts vides dienesta vadītāja. Vienlaikus maz ticams, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards riskēs ar savu amatu, lai ar visu spēku turētos pie Koļegovas, kuras laiks VVD vadībā pamazām aiziet nebūtībā.
Būsim godīgi – VVD nevar vadīt persona ar apšaubāmu reputāciju un pilnīgas kompetences trūkumu daudzās ar vidi saistītas lietās. Nav šaubu, ka ņemot vērā visu iepriekš uzskaitīto, Koļegovai nāksies pamest VVD vadību un tas varētu notikt jau pavisam drīz.
Foto: F64
