Kimata panika kāpinās degvielas cenas jau no 1. janvāra

Pasauli pārņēmušais klimata aprūpes trakums labklājības valstīs sasniedzis tādu stadiju, ka nu jau tiek pieprasīta pilnīga atteikšanās no fosilās degvielas izmantošanas. Latvijā piedāvātais risinājums ir vienkāršāks – ceļam cenas degvielai un apliekam ar papildu nodokļiem visu, kas rada CO2 izmešus, vēsta NRA.lv.

2020. gads Latvijas iedzīvotājiem atnāks ar vismaz vienu nepatīkamu dāvanu klimata vārdā. 1. janvārī būtiski augs degvielas cenas.

Benzīnam no 476 eiro par 1000 litriem līdz 509 eiro, savukārt dīzeļdegvielai no 372 eiro par 1000 litriem līdz 414 eiro. Faktiski tas nozīmē, ka jau aptuveni pusi degvielas cenas veidos nodoklis.

Sadārdzinājums ar biodegvielu

Taču akcīzes nodokļa pielīdzināšana Eiropas Savienības robežās un nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz patēriņu nav vienīgie apstākļi, kas vēl cels degvielas cenas. Latvija ir apņēmusies 2020. gadā enerģijas patēriņā nodrošināt 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, un tieši transporta sektorā nospraustais mērķis ir 10%, kas praksē ir neizpildāms. Tāpēc valdības akceptētais Transporta enerģijas likums Saeimā tika izbrāķēts un aizsūtīts atpakaļ uz Ekonomikas ministriju pārstrādāšanai. Tur tas joprojām marinējas, jo jaunu ideju nav, bet vecās – papildus akcīzes kāpumam izraisītu vēl lielāku degvielas cenas kāpumu. Cēloņsakarību ķēdi Neatkarīgajai apskaidroja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere. No atjaunojamiem resursiem iegūtā degviela ir būtiski dārgāka, turklāt pirmās paaudzes biodegvielu drīkst lietot tikai ierobežotā apjomā. Savukārt jaunās paaudzes degviela HVO vienkārši nav pieejama Eiropai nepieciešamajā apjomā. Šis ir dārgs un nepieejams produkts, savukārt ministrijas plānos bija šī deficīta sagādi vienkārši uzlikt par pienākumu tirgotājiem, bet, ja viņi to nenodrošina, uzlikt pamatīgus sodus. Protams, galu galā par katru litru neatkarīgi no tā sastāvdaļām samaksā patērētājs. Viņš arī maksās lielāku akcīzi, sodanaudas un, kā izrādās – vēl OIK.

Komplektā gaidāms OIK

Vakar ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro nāca klajā ar paziņojumu, ka «viens no mehānismiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes OIK likvidēšanai būtu atbilstoša sloga jeb maksājuma uzlikšana oglekļa dioksīda CO2 piesārņojuma jeb emisiju radītājiem». Kā to ieviest praksē, vēl tiks spriests, taču jau tagad plānots attiecināt šo slogu jeb maksājumu uz piesārņotājiem transporta un enerģētikas jomā. Ministrs aģentūrai LETA skaidro, ka tādā veidā piesārņotāji tikšot mudināti kļūt energoefektīvākiem un samazināt radīto CO2 piesārņojumu.

Taču te jāatgādina, ka ik cents, kas tiek pievienots degvielas cenai, sadārdzina katru mūsu dzīves jomu un nozari, kurā tiek izmantots transports. Dārgāka maize, dārgāki pakalpojumi un visa dzīve kopumā – dārgāka.

Fotosintēze ir svētība

Protams, šādas kaitnieciskas iniciatīvas uz globālās klimata panikas fona būs vienkāršāk realizējamas. Ne velti Latvijas Nacionālajā klimata plānā savas intereses cenšas ielobēt gan jauno automašīnu tirgotāji, gan Krievijas gāzes pārdevēji. Un klimata kustība tikai vēršas plašumā.

Pagājušās nedēļas nogalē Šveicē protestētāji pieprasīja pilnīgu atteikšanos no fosilā kurināmā – oglēm, naftas un dabasgāzes. Desmiti tūkstošu cilvēku. Arī citur pasaulē notika daudzskaitlīgas protesta akcijas – Itālijā, Jaunzēlandē, Kanādā. Un padsmitniece Grēta Tunberga kā karognesējs viņiem visiem pa priekšu.

Uz šāda fona daudz mazāku uzmanību izpelnījies 500 ievērojamu pasaules zinātnieku atgādinājums Apvienoto Nāciju Organizācijai, kas ir ogļskābā gāze, pret kuru šobrīd uzsākts karagājiens:

«CO2 nav piesārņojums. Tā ir būtiska visai dzīvībai uz Zemes. Fotosintēze ir svētība. Vairāk CO2 ir ieguvums dabai, padarot Zemi zaļu: papildu CO2 gaisā veicina augu biomasas globālu pieaugumu. Tas nāk par labu lauksaimniecībai, palielinot ražību visā pasaulē.»

Vēstulē zinātnieki norāda, ka šobrīd uz Zemes nav iestājusies ārkārtēja klimatiskā situācija, kā to apgalvo klimata aktīvisti un viņiem piebalsojošie politiķi: «Klimata zinātnei vajadzētu būt mazāk politizētai, kamēr klimata politikai jābūt vairāk zinātniskai.»

Tomēr šobrīd zinātniskie argumenti piekāpjas klimata demonstrāciju priekšā, un par šo populismu nāksies maksāt visiem, tostarp par katru bākā ielieto degvielas litru.

Imants Vīksne