Kas nešķiet ticami, tas nav ticami! CSP ir pārskatījusi iepriekš diezgan dīvainos datus, un pērn IKP audzis par +2%. Kā jau gaidīts, lielākās izmaiņas skārušas investīcijas: lai gan pērn kopumā investīcijas pamatkapitālā sarukušas par aptuveni 11%, tas ir krietni seklāks kritums nekā iepriekš ziņotie aptuveni 25%. Tas tiešām izskatījās neticami daudz, un ļoti labi, ka CSP turpina uzlabot metodoloģiju un datus precizēt.
Lai gan nedaudz pamainījušies cipari, stāsts kopumā mainījies nav. Proti, ekonomikā zemākais punkts jau aiz muguras un, kā jau iepriekš redzējām vairākos sektoru datos (piem., eksports rādīja diezgan labu uzrāvienu), gada nogale jau bija krietni cerīgāka. Pēc ļoti vārgā 3.ceturkšņa ar niecīgiem 0.5%, 4.ceturksņa IKP jau bija par 2.6% lielāks nekā gadu iepriekš. Nozaru griezumā straujāka izaugsme pērn bija apstrādes rūpniecībā (+5.6%) un tūrismā (+8.9%), kas ir eksporta sektori.
Arī iekšzemes tirdzniecībā bija robusts 3.3% kāpums, proti, iedzīvotāju ienākumi aug un viņi piesardzīgi turpina tērēt vairāk. Vienīgais sektors mīnusos bija būvniecība, bet ar nudien dramatiskiem -18%. Sliktākais būvniecībā jau aiz muguras, un sektora noskaņojums un investīciju dati par gada nogali liek domāt, ka varētu būt atsācies pat neliels kāpums.
Šogad IKP izaugsme būs tuvu 3%. Bet, ja ES fondu ieplūdīs tiešām laicīgi un spēs līdzi pavilkt arī uzņēmēju noskaņojumu un kreditēšanu, tad iespējams arī krietni labāks cipars. Bet kritiskais punkts, tieši tāpat kā iepriekšējos divos gados, ir ES fondu ieplūde ne tik daudz kā atvērto programmu un parakstīto līgumu skaits (kur Latvijai nu jau veicas diezgan labi), bet fizisks darbu apjoms, kas tiek paveikts (kur vēl maz, kas redzams). Ja struktūrfondu ieplūde kavēsies, tad šis gads joprojām būs diezgan slābans un bez īpaša uzrāviena. Tas gan sola krietni lielāku satraukumu un rosību 2018.gadā, lai spētu iekļauties ES fondu laika termiņu rāmjos…, pārlieku liels “lampu drudzis” gan pie nekā laba parasti nenoved, t.i., būvniecības izmaksas šādā gadījumā strauji augs un par to pašu naudu varēs uzbūvēt krietni mazāk nekā šogad.
Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists
