Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pērn vidējās bruto darba samaksas kāpums sasniedza 5%, kas ir lēnāk nekā 2015. gadā, kad tas bija 6.8%. Tomēr, ņemot vērā ES fondu aizkavēšanos un krīzi būvniecībā, kā arī daudz lēnāku minimālās algas pieaugumu (2.8% 2016. gadā, 12.5% 2015. gadā), darba samaksas izaugsmes temps ir bijis krietni virs vidējā ražīguma kāpuma. Tas ir izrādījies daudz labāks, nekā liecināja CSP dati pirms pāris mēnešiem, kas skaidrojams ar CSP metodoloģijas izmaiņām un datu pārskatīšanu. Pēc straujākas sabremzēšanas pērnā gada trešajā ceturksnī (3.4%) darba samaksas izaugsmes temps gada griezumā paātrinājās līdz 5.6% ceturtajā ceturksnī.
Vidējā neto darba samaksa pērn pieauga par 4.7%, kas ir nedaudz lēnāk nekā alga pirms nodokļu nomaksas. Tas ir skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atsevišķu atvieglojumu atcelšanu, kā arī ar solidaritātes nodokļa ieviešanu. Cenu kāpums pērn vidēji bija tikai 0.1%, tāpēc darba samaksas pieaugums gandrīz pilnā apjomā atspoguļojās pirktspējas kāpumā (4.6%).
Pērn ir turpinājusies tendence, ka mājsaimniecību tēriņi (pirmajos trīs ceturkšņos par 3.4%) ir auguši lēnāk nekā darba samaksa. Tam ir vairāki izskaidrojumi. Daļa iedzīvotāju aktīvi uzkrāj – pērn mājsaimniecību uzkrājumi vidēji ir kāpuši par nepilniem 7%. Tajā pašā laikā ienākumi no atsevišķi ienākumu avotiem aug lēnāk. Piemēram, pensijas pērn ir augušas par aptuveni 2.5%, bet ārvalstīs dzīvojošo pārskaitījumi Latvijas iedzīvotājiem ir samazinājušies, salīdzinot ar gadu iepriekš.
Šogad Latvijas ekonomikas sniegums, kas ir cieši saistīts arī ar darba tirgus situāciju un algu pieaugumu, būs lielā mērā atkarīgs no tā, cik veiksmīgi un laicīgi tiks īstenoti ES fondu projekti, kas pagaidām vēl kavējas. Uz šī gada 31. janvāri projektu apjoms, par kuru bija noslēgti līgumi, sasniedza tikai aptuveni vienu trešo daļu no 2014.‑2020. gadu periodā paredzētā ES finansējuma. Ja izdosies izpildīt šī gada plānu, tad ekonomikā vajadzētu ieplūst ap 600 miljoniem eiro, kas palīdzēs audzēt investīcijas un izvilkt būvniecību no krīzes. Pieprasījums pēc būvniekiem pieaugs, veicinot gan nodarbināto, gan arī algu pieaugumu nozarē.
Būvniecības izrāviens sekmēs bezdarba līmeņa samazināšanos, it īpaši reģionos. Tomēr pat tad, ja jaunas darba vietas netiks radītas, bezdarbs samazināsies demogrāfisko tendenču iespaidā – darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpinās sarukt. Spiediens celt algas pieaugs. Šogad vidējās bruto algas kāpums varētu jau pakāpties virs 5%. Mājsaimniecībām tās būs labas ziņas, un tās varēs atļauties tērēt vairāk. Savukārt uzņēmējiem tas ir nepārprotams signāls celt ražīgumu.
Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste
