Ministrs uzskata, ka ir precizējis visas neskaidrības par savu 2010.gada deklarāciju, ir ievērojis likumu prasības un neredz pamatu demisijai. Premjera Valda Dombrovska sabiedrisko attiecību konsultante Zanda Sadre sākotnēji Ir.lv informēja, ka Dombrovskis šodien ir vizītē Liepājā un līdz pirmdienai neko nekomentēs, bet vēlāk papildināja – Dombrovskis uzskata, ka gadījumā, ja atbildīgie dienesti Kampara deklarācijā konstatētas informācijas nepilnības vai pārkāpumus, “tad jāseko atbilstošai rīcībai.” Ministru prezidents pieļauj, ka politisko partiju apvienība „Vienotība” pārrunās šo jautājumu. Savukārt “Vienotības” preses dienestā Ir.lv informēja, ka “Vienotības” ētikas komisija iecerējusi tikties ar Kamparu un pārrunāt šos jautājumus.

2008.gadā radušos aizņēmumu, kas sākotnēji bijis 58 265 latu, Kampars esot ņēmis pats no sava sadzīves tehnikas vairumtirdzniecības uzņēmuma „Ronis", kurā ministrs ir vienīgais īpašnieks. Naudu vajadzējis iztikai, jo piecu cilvēku ģimene par Saeimas deputāta algu nav varējusi izdzīvot (sieva nestrādā algotu darbu) pēc tam, kad krīzes dēļ Kamparam zuduši papildienākumi no uzņēmuma peļņas. Līdz pat 2008.gadam viņš no uzņēmuma ik gadu dividendēs ieguvis vairākus desmitus tūkstošus latu (saskaņā ar deklarēto 2005.gadā – 50 000, 2006.gadā – 17 000, 2007.gadā – 60 000), bet vēlākajos gados uzņēmums strādājis ar zaudējumiem – attiecīgi 2009.gadā strādājis ar 299 127 latu lieliem zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas, bet 2008.gadā konsolidētie zaudējumi pēc nodokļu nomaksas bijuši -470 141 latu apmērā, liecina Lursoft dati. 2010.gada pārskats vēl nav iesniegts, bet pēc ministra vārdiem „varētu būt beidzies pa nullēm".

Uzņēmuma finanšu stāvoklis licis Kamparam meklēt investoru. Pērn ar uzņēmēju, kura vārdu Kampars pēc atkārtotas vaicāšanas kategoriski atteicās nosaukt, noslēgts līgums par kapitāldaļu pārdošanu, bet pats darījums varētu notikt šā gada maijā. Starpposmā uzņēmējs iepazīstoties ar SIA "Ronis" finanšu rādītājiem. "Avanss iemaksāts, lai es noticētu, ka šis darījums ir patiess, " sacīja Kampars. To, cik daudz kapitāldaļu plānots pārdot, Kampars nevēlējās atklāt, bet norādīja, ka uzņēmuma īpašnieki lēmumus pieņemšot pēc paritātes principa. Taču avansa summa Ls 35 000 latu gandrīz precīzi sakrīt ar visa uzņēmuma daļu nominālvērtību.

Otrs naudas avots parāda segšanai ir bijis 27 000 latu dāvinājums, ko ministrs saņēmis no sievas. Ilva Kampare 2007.gadā pārdevusi divas garāžas un dzīvokli Tukumā tā dēvētajā kara pilsētiņā, kur Kamparu ģimene dzīvojusi līdz jaunas mājas uzcelšanai (tam ņemts vēl cits aizdevums – aptuveni 225 000 eiro liels hipotekārais kredīts).

Ilva Kampare skaidroja, ka dzīvokli, "kurš 15 gadus nebija remontēts, atrodas ēkas pirmajā stāvā, kur apakšā nemitīgi applūdis pagrabs," tiešām esot pārdevusi par 8000 latu. "Es ļoti gribēju pārdot dārgāk, bet nebija iespēju," sacīja ministra sieva. Pārējo summu Kampare ieguvusi par garāžām, dzīvokļa mēbelēm un sadzīves tehniku, kā arī saņēmusi mantojumā no tēva. Mantojuma apmēru Kampare nevēlējās atklāt. Uz jautājumu, kāpēc 27 000 latu glabājusi skaidrā naudā, ekonomikas ministra sieva atbildēja, ka neuzticas bankām. Ilva nestrādā algotu darbu kopš ģimenē pirms sešiem gadiem piedzimis trešais dēls, kuram bijušas veselības problēmas. Tiesa, viņa dažreiz piepelnās ar radošiem darbiem.

Kampara oficiālie ienākumi pērn bijuši 21 062 lati, ko viņš saņēmis kā ministrs. Citu ienākumu viņam neesot, apgalvo Kampars. Maksājumiem par kredītsaistībām ministrs ik mēnesi tērējot aptuveni 800 latu, bet iztikšanai paliekot ap 500 – 600 latiem. Uz jautājumu, kā viņš spēj par šo summu uzturēt trīs bērnu ģimeni, Kampars atbildēja "ar lielām grūtībām."

Ministrs intervijā noraidīja minējumu, ka sievas veiktais dzīvokļa pārdošanas darījums oficiāli noformēts par zemāku summu, lai izvairītos no nodokļa nomaksas, taču nespēja paskaidrot, kāpēc dzīvesbiedre pārdevusi īpašumu par tirgus situācijai neierasti zemu cenu.

“Es nesaprotu, kā pēc tāda skaidrojuma, ministrs var palikt amatā. Katra no tām epizodēm atsevišķi varētu būt uz likumības robežas, bet tas viss stāsts kopumā.. tas nav savienojams ar ministra amatu vismaz līdz laikam, kamēr tiesībsargājošās iestādes sniedz savu atzinumu, “ tā Ir.lv pauda “Providus” pētniece Iveta Kažoka. Viņasprāt, visgraujošākais ir ministra atteikums atklāt investora identiāti, liedzot sabiedrībai  novērtēt, vai tā ir reāla persona un vai šis cilvēks iepriekš nav bijis saistīts ar kādiem Kampara pieņemtajiem lēmumiem ekonomikas ministra amatā. “Līdz tam brīdim, kad ministrs beidzot saprotami un ticami spēs atbildēt uz šiem jautājumiem, viņam būtu jāaiziet, “ sacīja Kažoka, norādot, ka iespējama arī situācija, ka likuma pārkāpumi tomēr tur nav atrodami, tomēr “demokrātiskā valstī, kur ir vismaz kāda politiskās atbildības latiņa, ar dzelžainu likuma ievērošanu vien nepietiek. Ir svarīgi tas, kā tas izskatās un tas kopiespaids ir briesmīgs, it sevišķi par anonīmo investoru, par ministra sievu, kas 27 tūkstošus tur skaidrā naudā, jo baidās no bankām, par visām tām garāžām un iekārtām..Skaidrs, ka parastam Latvijas pilsonim viss var gadīties, bet ekonomikas ministram tas nepiedien.”

Līdzīgās domās ir arī “Providus” pētnieks Valts Kalniņš. “Ja ministram ir tādā putrā privātais bizness, tad skaidrs, ka viņš ir diezgan vārīgā vai ietekmējamā stāvoklī. Vai nu viņam ir vai nav bijuši nelikumīgi avoti, bet uzticamību viņam kā augsta līmeņa valsts amatpersonai tas mazina. Ir grūti paļauties nopietnos lēmumos uz cilvēku, kuram tie ienākumu avoti ir tik ļoti milglaini, īpaši es domāju par avansa maksājumu par acīmredzami bēdīgā stāvoklī esošu kapitālsabiedrību, “ sacīja Kalniņš.