Lai gan mācību gads ir tepat, aiz stūra, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) informē, ka vēl joprojām nav īsti skaidrs kāds būs mācību process un kas notiks ar pedagogu algām.

Jaunais mācību gads nes daudz pārmaiņu, kas saistītas gan ar pedagogu kvalitātes pakāpēm, internātskolām, jauno, kompetencēs balstīto mācību saturu u.c., bet Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kalendāru, acīmredzot, vēl nav atvērusi, solot sniegt plašāku informāciju vēl pēc pāris dienām, 18.augustā.

“Jau vairākus gadus pedagogi līdz mācību gada sākumam tikai nojauš, kāds būs viņu atalgojums. Tas esot saistīts ar principu – nauda seko skolēnam, jo rudenī tiekot veiktas pēdējās korekcijas,” intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” norāda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Bet, kā pats pedagogs var plānot savu mēnesi, pusgadu, gadu uz priekšu, ja divas nedēļas līdz mācību gadu sākumam IZM tik rausta plecus un saka – gaidiet!

“Šogad vasara nedaudz atšķiras no iepriekšējām, kad minētajā laikā izskatīšanai tika virzīti normatīvie akti, kas saistīti ar izmaiņām pedagogu atalgojumā. Tomēr arī šovasar IZM bez izdiskutēšanas ir virzījusi grozījumus likumā, kas noteiktu agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus,” informē Vanaga.

Jau vēstīts, ka LIZDA savākusi vairāk nekā 17 000 cilvēku parakstu, lai tiktu sākta disciplinārlieta saistībā ar IZM veiktajiem skolotāju algu aprēķiniem un priekšlikumu skolotāju algām paredzētos 1,7 miljonus eiro novirzīt citiem mērķiem.

Valdība pērn 5.jūlijā apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski 1.septembra. Reformas rezultātā minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielinās no pašreizējiem 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus tiek pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.

Jaunais pedagogu atalgojuma modelis gan neizsaucis pozitīvas emocijas un drīz pēc tā stāšanās spēkā sabiedrībā sašutumu izraisījusi ziņa, ka, pedagogiem, saņemot algu par jaunā mācību gada pirmo mēnesi, atklājies, ka pretēji izglītības un zinātnes ministra solījumiem lielai daļai skolotāju tā ir sarukusi, nevis kļuvusi lielāka. Daļai skolotāju šogad nācies saņemt pat par simts eiro zemāku atalgojumu par tādu pat slodzi, kāda bijusi pagājušajā gadā.

Neapmierinātību izsaucis arī fakts, ka valsts budžetā tika rezervēti 9 miljoni eiro pedagogu darba samaksas reformai šogad. Taču 1,7 miljoni eiro no šīs summas septembra beigās tika novirzīta citam mērķim – internātskolu uzturēšanas izdevumiem.

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/