Mums vajadzētu ražot to, kas ir daudz vērīgāks, un strādāt nevis vairāk, bet gudrāk, LTV sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Kā zināms, Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada jūnija – makroekonomiskās prognozes, kas izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos. Latvijas inflācijas prognoze 2023. un 2024. gadam ir pazemināta attiecīgi līdz 8.5 % un 2.4 % (2023. gada marta prognoze bija attiecīgi 10.0 % un 2.7 %). 2025. gadam inflācija prognozēta nedaudz augstāka – 3.0 % (marta prognoze – 2.6 %).
“Tas, ka inflācijas prognoze tiek samazināta, ir pozitīva ziņa, jo, manuprāt, inflācija ir tā, kas liek pieņemt lēmumus par procentlikmju paaugstināšanu. Tas nevienam nav patīkami, jo ekonomika sabremzējas. Noteikti arī pirmā ceturkšņa rezultāti rāda, ka [ekonomikas] sabremzēšanās nav tik izteikta, kaut gan eksports diemžēl ir samazinājies, toties investīcijās mums ir maziet vairāk par 11 % pieaugums, kas ir ļoti laba ziņa,” sacīja ministre.
Viņa atzina, ka būtu iepriecinātāka, ja bankas reaģētu pozitīvāk un uzsāktu aktīvāku kreditēšanu.
“Šobrīd ir problēma ar to, ka bankas tādus pašus investīciju projektus, ko finansē gan Skandināvijas, gan mūsu kaimiņvalstīs, diemžēl mūsu uzņēmējiem nefinansē. Šobrīd bankas ir paudušas gribu uzlabot kreditēšanu, protams, arī metot bumbiņu uzņēmēju pusē, bet noteikti līdz augustam mēs vēl ceram uz labu rezultātu. [..] Ja būs nepieciešami papildus resursi, es teiktu, ka virspeļņas nodoklis ir vērtējams jautājums,” sacīja Indriksone.
“Katram iedzīvotājam darbaspējas vecumā un arī jau bērniem, kas mācās skolā, ir jāuzņemas atbildība par savu nākotni un iekļaušanos šajā ekonomikā. Mēs esam iecerējuši programmu, kur katram tiek dota iespēja un reizē atbildība – mācīties. Tas nozīmē, piemēram, reizi 5 gados ir kupons naudiskā vērtībā, ko var izmantot, mācoties kādā no akreditētajām mācību programmām. Ja tu to 5 gados neizmanto, tad tā ir tava atbildība, bet iespēju valsts dod. Tas ir labs veids, kā piesaistīt mūžizglītībai,” atzina ministre.
Foto: Valsts kanceleja
