Ekonomikas ministrija š.g. 27. jūnijā Ministru kabineta sēdē ziņoja par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā 2019. – 2022. gadam iekļauto uzdevumu izpildi, sniedzot informāciju par pasākumu plānā ietverto 40 uzdevumu izpildes gaitu un tuvošanos Plāna mērķim – uzņēmējiem pievilcīga uzņēmējdarbības vide, pieejami un saprotami pakalpojumi, mazinot administratīvo slogu.

Apkopojot informāciju par plāna izpildi, secināts, ka no 40 Plāna uzdevumiem ir izpildīti 32 uzdevumi, 7 uzdevumu izpilde turpināsies līdz š.g. beigām, bet viena uzdevuma izpilde ir pārtraukta. Plānā bija iekļauti pasākumi uzņēmējdarbības videi 12 būtiskos rīcības virzienos – uzņēmējdarbības uzsākšana, būvniecības process, nekustamā īpašuma reģistrācija, investoru tiesību aizsardzība, grāmatvedība un nodokļi, pārrobežu tirdzniecība – muita, līgumsaistību izpilde, elektrības pieslēgums, restrukturizācija, cilvēkkapitāls, valsts pakalpojumu digitalizācija un pieejamība, kā arī inovācijas veicināšana.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone uzsver: “Uzņēmējdarbības videi ir jābūt uzņēmējiem pieejamai un saprotamai, maksimāli mazinot birokrātisko un administratīvo slogu, vienkāršojot regulējošo vidi un vairāk sadarbojoties un deleģējot atbildību pašām nozarēm. Šo esam iekļāvuši arī ziņojumā par prioritārajiem rīcības virzieniem ekonomikas transformācijai, virzoties uz inovatīvas ekonomikas modeli, kur liela loma būs procesu digitalizācijai, lai radītu konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi.”

Akcentējot atsevišķus būtiskākos ieviestos pasākumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, jāuzsver, ka veikti būtiski VID sistēmu uzlabojumi. EDS uzlabojumi paredz, ka E-veselības sistēma ne retāk kā vienu reizi diennaktī nodod VID EDS informāciju par atvērtajām, slēgtajām un anulētajām darba nespējas lapām. Vienlaikus uzlabota arī VID Eksporta kontroles sistēma, kā rezultātā visas preču pārvietošanas procedūras var veikt vienas un tās pašas muitas procedūras ietvaros, mazinot administratīvo slogu, nesniedzot jaunu deklarāciju.

Uzlabotas arī ārvalstnieku darbaspēka pieejamības iespējas, saīsinot brīvas darba vietas pieteikšanas minimālo termiņu no 30 darba dienām uz 10 darba dienām, ja darba devējs vēlas uzaicināt nodarbinātos no trešajām valstīm. Tāpat pieņemts lēmums, ka komercdarbību veicoši ārzemnieki, kuri neuzturas Latvijā, var saņemt ārzemnieka eID, kurā ir aktivizēts e-paraksts, lai slēgtu darījumus attālināti.

Vienlaikus veicināta uz uzņēmējdarbības attīstību vērstas politikas veidošana valsts pārvaldē, organizējot apmācības valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu jomā, apmācīti 15 390 valsts pārvaldē nodarbinātie, kā arī par 15% audzis e-pakalpojumu lietojums starp valsts iestādēm, iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Veikti grozījumi Komerclikumā, kas paredz SIA pārveidošanas par AS termiņa saīsināšanu no 4 mēnešiem uz 1,5 mēnešiem. Tāpat turpinās Uzņēmuma reģistra jaunās sistēmas ieviešana, kas nodrošinās uzņēmuma reģistrāciju tikai tiešsaistē, samazinot administratīvo procedūru daudzumu. Uzņēmuma reģistra modernizācijas projektu ietvaros plānots pakāpeniski e-pakalpojumā ieviest funkciju bankas konta atvēršanai.

Viena no Ekonomikas transformācijas plāna prioritātēm ir institucionālā transformācija, birokrātijas mazināšana un dialogs ar uzņēmējiem, kas ietver uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu. Šobrīd sadarbībā ar uzņēmēju profesionālajām asociācijām turpinās darbs pie jaunā Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu prioritāšu definēšanas. Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai un birokrātijas mazināšanai ir identificēti seši prioritārie virzieni:

• datu uzkrāšana un atkalizmantošana;
• būvniecības procesa un saistīto prasību uzlabošana;
• darba spēka pārvaldības un pieejamības uzlabošana;
• uzņēmējdarbības izmaksu mazināšana;
• administratīvā sloga mazināšana komersantiem;
• pašvaldību teritorijas plānošanas jomas pilnveidošana.

Plānots pārskatīt publiskās pārvaldes sniegtos pakalpojumus, lai mazinātu administratīvos šķēršļus uzņēmējiem, nodrošināt lēmumu pieņemšanu trīs darba dienu laikā no brīža, kad iestājušies apstākļi gala lēmuma pieņemšanai. Jaunais Plāns paredz arī investīcijas digitālo risinājumu izstrādei, kas ietver biznesa procesu pārveidi ar jaunākajām tehnoloģiskajām iespējām, tostarp – publiskajā sektorā.

Foto: Valsts kanceleja