Citu valstu uzslavu saņēmušās Igaunijas labais finansiālais stāvoklis var izrādīties trausls, ja aktīvi netiks atbalstīta ilgtspējīga ekonomikas konkurētspējas izaugsme un nozaru attīstība.
Ārvalstis galvenokārt pārsteidz divi Igaunijas rādītāji: nelielais budžeta deficīts un ārējais parāds. Saskaņā ar prognozēm valsts parāds sāks pieaugt, naudas daudzumam tomēr saglabājoties tik lielam, lai būtu iespējams atbalstīt jauno ekonomisko izaugsmi, rakstaLV.LV.
Veiksmīgi vadot valsti, garākā perspektīvā budžeta deficīta un valsts parāda lielums būs atkarīgs no saimnieciskajām iespējām palielināt ieņēmumus, raksta Igaunijas korespondents Raivo Neudorfs laikrakstā “Postimees”. Īslaicīgi dažādos veidos var veikt budžeta izdevumu samazinājumu (darba algu samazināšanu) vai pārdot valsts īpašumu, taču tālākā perspektīvā ārējais parāds un budžeta deficīts ir atkarīgi pavisam no citiem rādītājiem: ražotspējas un neto eksporta. Pēc šiem kritērijiem, Igaunijas Valsts kontroles vērtējumā, nav īpaši cienīgi runāt par mazo valsts parādu, nepieminot privātā sektora lielo aizņēmumu slogu.
Laikraksts “Äripäev” raksta, ka tagad arī Igaunijas iedzīvotāju nodokļu slogs tikai aug. Banku aizdevumi privātpersonām savu maksimumu sasniedza 2008. gada beigās – EEK 124 miljardi (LVL 5,57 mljrd.), bet tad kopējie valsts budžeta ieņēmumi ir bijuši daudz lielāki – EEK 138 miljardi (LVL 6,20 mljrd.). Būtu nopietni jāapsver, vai tiešām valsts finanšu un ekonomiskās politikas galvenajam mērķim un kritērijam būtu jābūt pēc iespējas ātrāk sasniegt budžeta pārpalikumu.
Pēdējo divu gadu laikā bezdarbs un algu samazinājums mājsaimniecībām atņēmis lielu daļu ienākumu un, ja arī neto parāds ir mazinājies, tad salīdzinājumā ar mājsaimniecību rīcībā esošo naudu nodokļu maksājums ir palielinājies. Gan valsts centrālā banka, gan komercbankas pieļauj, ka privātpersonu nodokļu slogs ir krietni liels, taču uz nākamo gadu vienalga raugās optimistiski.
Igaunijas Valsts kontrole piemin, ka saskaņā ar Igaunijas Finanšu ministrijas prognozēm valsts budžeta ieņēmumi kopumā nākamo četru gadu laikā pieaugs tikai nedaudz. Ministrija uzskata, ka starptautiskā krīze un problēmas ar Igaunijas konkurētspēju ir radījušas situāciju, kad nodokļu slodzes bezprecedenta palielināšana 2009. gadā samazinājusi nodokļu ieņēmumus šajā gadā par EEK 7 miljardiem (LVL 0,31 mljrd.), salīdzinot ar 2008. gadu. Nodokļu ieņēmumi līdzās paklausīgai likuma izpildei ir atkarīgi arī no nodokļu administratora spējām tos iekasēt. Nodokļu parāds kopā ar procentiem 2009. gadā ir palielinājies EEK par 1,5 miljardiem (LVL 0,07 mljrd.), un 2010. gada 1. augustā tas bija EEK 9,2 miljardi (LVL 0,41 mljrd.).
Autors: Rolands Makulis / LV.LV
