Ceturtdien, 14. martā, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024”, kurā jomas zinošākie eksperti dalījās ne tikai ar praktiskiem skaidrojumiem un ieteikumiem par likumdošanas izmaiņām, bet ieskatījās arī jaunākajās grāmatvedības tendencēs. Konferencē piedalījās arī LR Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins, kas ieskatījās 2024. gada nodokļu un likumdošanas izmaiņās.
Kā galvenās nodokļu izmaiņas 2024. gadā viņš minēja, ka ir izveidots īpašs uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms bankām un nebanku kreditētājiem. Tāpat ir noteikta Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Arī Dabas resursu nodokli ir skārušas izmaiņas – pieaugusi dabas resursu nodokļu likme. Paaugstinātas arī azartspēļu nodokļa likmes un pieņemtas Mikrouzņēmumu nodokļu izmaiņas.
Tāpat no šī gada 1. janvāra mikrouzņēmumiem Latvijā tiks noteikta vienota likme 25% apmērā, neatkarīgi no apgrozījuma. Savukārt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikti darba devēja atbrīvojumi par darbinieka augstākās izglītības mācību maksas segšanu, apdrošināšanas prēmiju summas, kas atbrīvota no IIN, paaugstināšana un attālināta darba kompensācijas apmēra palielināšana.
Viņš norādīja arī uz nesen pieņemtiem aktuāliem Saeimas lēmumiem. Tā, piemēram, 22. februārī pieņemts lēmums, ka ir aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana (importēšana) Latvijā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kā arī Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana (importēšana) Latvijā no citām trešajām valstīm.
“Šobrīd virzīti tiek arī grozījumi likumā ‘Par nekustamā īpašuma nodokli”, ar kuriem paredzēts, ka sankcionēto personu nekustamajam īpašumam Latvijā likmes vairs nenoteiks pašvaldības, bet šim īpašumam piemēros nodokļa likmi 10 procentu apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Tāpat ar grozījumiem paredzēts, ka šīm personām vairs nepiemēros nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumus, kā arī tās vairs nesaņems nodokļa atlaides. Liegumu plānots piemērot no šī gada 1. jūlija,” norādīja FM pārstāvis.
Tāpat šobrīd tiek virzīti Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojekts, kā arī grozījumi Grāmatvedības likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, tostarp grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā attiecībā uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma un tā sniedzēja reglamentāciju un uzraudzību, kā arī grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā attiecībā uz revīzijas komiteju darbību ilgtspējas jomā.
Aktuāls ir arī likumprojekts “Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums”, kas izstrādāts, lai daļēji pārņemtu Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvu (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļa līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā, izmantojot tās 50. pantā doto iespēju, atlikt Direktīvas noteikumu piemērošanu uz sešiem gadiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, vienlaikus, paredzot Latvijā reģistrētiem starptautiskas grupas uzņēmumiem pienākumu sniegt nepieciešamo finanšu informāciju starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošajai izraudzītajai iesniedzēja vienībai, kurai ir pienākums savā rezidences valstī sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju.
Viņš aicināja pievērst uzmanību arī tādu likumprojektu virzībai kā Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība un NĪN, E-Rēķini, PVN MVU direktīvas pārņemšanai.
Savukārt runājot par būtiskiem izaicinājumiem saistībā ar budžetu, viņš pauda, ka “ģeopolitiskā situācija rada nozīmīgu spiedienu uz drošības izmaksu pieaugumu. Tāpat demogrāfiskā situācija (vecuma struktūra) un darbaspēka pieejamības dinamika rada nozīmīgu spiedienu uz veselības aprūpes finansējuma pieaugumu.”
Konferencē piedalījās arī “Orients Audit & Finance” partnere biznesa attīstībā, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedrs Jekaterina Novicka, kas norādīja uz to, ka saskaņā ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu (CSRD) jau šogad pirmajiem lieliem uzņēmumiem būs jāpublicē savus ilgtspējas ziņojumus, katrā nākamajā gadā šādu uzņēmumu lokam paplašinoties. Saskaņā ar jaunu likumdošanu ilgtspējas ziņojums būs gada pārskata neatņemama daļa, un tiks veidots saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartiem (ESRS).
Viņa norādīja, ka ES dalībvalstīm ir jāpārņem Korporatīvo ilgtspējas ziņošanas direktīvu lokālā likumdošanā līdz 2024. gada jūlijam. “Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti ietver vispārīgu informāciju, vides, sociālo aspektu un pārvaldības apakšstandartus. Pirmais ziņošanas gads nelielam skaitam uzņēmumu jau būs šogad,” atzina J.Novicka.
Biznesa konferencē “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024” piedalījās arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju komitejas vadītāja Lilita Beķere, sertificēta grāmatvede, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes nodokļu un grāmatvedības kursu pasniedzēja, ārpakalpojuma grāmatvede Aļona Irmeja, “Orients Audit & Finance” partnere biznesa attīstībā, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedrs Jekaterina Novicka, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Ilze Palmbaha, grāmatvedības un nodokļu eksperte, konsultante, Latvijas Grāmatvedības kluba vadītāja Jadviga Neilande, grāmatvedības un darba likumdošanas eksperte, lektore, SIA BRUTO 7 vadītāja, Alberta koledža viesdocētāja Līga Alberliņa, grāmatvedības un nodokļu eksperte, mācību centra vadītāja Inga Pumpure, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs grāmatvedības eksperte Linda Puriņa un BDO vecākā nodokļu konsultante Svetlana Nesinova.
Publicitātes materiāls
