Ceturtdien, 14. martā, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024”, kurā jomas zinošākie eksperti dalījās ne tikai ar praktiskiem skaidrojumiem un ieteikumiem par likumdošanas izmaiņām, bet ieskatījās arī jaunākajās grāmatvedības tendencēs. Konferencē piedalījās arī grāmatvedības un nodokļu eksperte, mācību centra vadītāja Inga Pumpure, kas plašāk pastāstīja par dividendēm.
“Dividendes pēc būtības ir uzņēmumam dalībnieka “gada alga” – tīrā peļņa, kuru sadala proporcionāli ieguldījumam,” sacīja I.Pumpure, vienlaikus uzsverot, ka ne vienmēr drīkst sadalīt peļņu dividendēs.
Kā nosaka Komerclikuma 161. pants, tad dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja no gada pārskata vai šā likuma 161.1 pantā minētā saimnieciskās darbības pārskata izriet, ka sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu.
I. Pumpure norādīja, ka 2014. gadā likumā parādījās arī ārkārtas dividendes. Saskaņā ar likumu, statūtos var paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām (šā panta izpratnē — ārkārtas dividendes). Šādā gadījumā attiecīgi piemērojami šā likuma noteikumi par dividenžu noteikšanu, aprēķināšanu un izmaksu, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.
Kopš 2018. gada ir arī nosacītās dividendes, kas ir peļņas daļa (pārskata gada un iepriekšējo pārskata gadu nesadalītās peļņas daļa, tai skaitā, tā daļa par kuru izveidota rezerve), par kuru palielina iekšzemes uzņēmuma vai pastāvīgās pārstāvniecības dalībnieka (akcionāra) pamatkapitāla vai tam pielīdzināta kapitāla ieguldītās daļas apmēru vai daļu skaitu.
“Vērā ņemama ir arī norma, ko nosaka Komerclikuma 162. pants, proti, ja personai izmaksāta dividende, uz kuru vai uz kuras daļu tai nebija tiesību, un šī persona dividendes saņemšanas brīdī zināja vai tai vajadzēja zināt, ka izmaksa nav pamatota, tai ir pienākums nepamatoti iegūto summu atdot sabiedrībai,” norādīja I.Pumpure.
Savukārt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs grāmatvedības eksperte Linda Puriņa konferencē plašāk pastāstīja par to, kam pievērst uzmanību saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaitē.
Viņa atzina, ka jaunumi pašnodarbinātajiem, ka ir izslēgta norma par izdevumu ierobežojumu un vienkāršots IIN žurnāls, kā arī pagājušā gadā tika atcelti avansa maksājumi. Vienlaikus, pēc viņas sacītā, šobrīd ir sarežģīti formulētas normas par izdevumu iekļaušanu lietām, ko daļēji izmanto saimnieciskajā darbībā. Bieži vien nav saskaņotas arī PVN un IIN normas izdevumiem, kas daļēji attiecas uz saimniecisko darbību.
Biznesa konferencē “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024” piedalījās arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju komitejas vadītāja Lilita Beķere, LR Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins, sertificēta grāmatvede, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes nodokļu un grāmatvedības kursu pasniedzēja, ārpakalpojuma grāmatvede Aļona Irmeja, “Orients Audit & Finance” partnere biznesa attīstībā, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedrs Jekaterina Novicka, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Ilze Palmbaha, grāmatvedības un nodokļu eksperte, konsultante, Latvijas Grāmatvedības kluba vadītāja Jadviga Neilande, grāmatvedības un darba likumdošanas eksperte, lektore, SIA BRUTO 7 vadītāja, Alberta koledža viesdocētāja Līga Alberliņa un BDO vecākā nodokļu konsultante Svetlana Nesinova.
Publicitātes materiāls
