Ikviens gads iesākas ar cerībām, ka smagākais ir aiz muguras. Un šis gads nav izņēmums. Globālā ekonomika, tai skaitā Latvijas, ir izrādījusies krietni noturīga, kas ir laba un slikta ziņa vienlaikus. Labā, ka riski nav piepildījušies. Bet sliktā, ka laba ekonomiskā aktivitāte bremzē inflācijas samazināšanos.
2023. gada 1. ceturksnī Latvijas IKP ir palielinājies par 0,7%, ko nodrošināja pieaugums pakalpojumu nozarēs par 0,4% un nodokļu ieņēmumos par 8,2%. Savukārt kritums ražojošajās nozarēs bija 1,3%.
Ekonomikas datus gada sākumā vēl ietekmē pandēmijas fons, uz kura vairākas pakalpojumu nozares vēl uzrāda strauju atgūšanos. Kritums ražojošajās nozarēs bija gaidāms, taču kopumā tas ir izrādījies salīdzinoši neliels. Negatīva ietekme, visdrīzāk, no šīm nozarēm vēl tuvākajos mēnešos saglabāsies.
Par labajām un sliktajām ziņām
Kopš gada sākuma recesijas prognozes daudzviet ir zaudējušas aktualitāti un reģionālie indeksi norāda uz mērenu aktivitātes pieaugumu. Tomēr šis gads solās būt sarežģīts, jo risku līmenis joprojām ļoti augsts, īpaši inflācija. Cīņā ar inflāciju radītās blaknes turpinās nospiest ekonomisko aktivitāti.
Šobrīd nav pārliecinošu norāžu tam, ka inflācijas rādītāji vai citi dati tuvāko mēnešu laikā vājināsies tik lielā mērā, lai Eiropas Centrālā banka (ECB) neturpinātu paaugstināt likmes. Inflācija joprojām ir pārāk augsta, tādējādi saglabājot ECB apņēmību turpināt iesākto.
Būtiska nozīme būs ECB makro vērtējumam jūnijā, un līdz septembra sanāksmei ECB jāsaņem pietiekami daudz pierādījumu, ka pamatinflācija ir sasniegusi maksimumu un ekonomika palēninās. Tas padarīs prognozēto jūlija likmju kāpumu par pēdējo šajā likmju paaugstināšanas ciklā. Tādejādi pakalpojumi, kas šobrīd virza ekonomisko aktivitāti, turpinās saskarties ar pretvēju vājākas pirktspējas un stingrāku finansēšanas nosacījumu veidā.
Gada pirmajā pusē sarežģījumi saglabāsies ražojošās nozarēs – rūpniecībā un būvniecībā. Situācijai vajadzētu stabilizēties līdz ar plašāku Eiropas Savienības fondu ieplūdi gada otrajā pusē. Tāpat preču eksportā pieaugumu varētu nomainīt īslaicīgs kritums, ko izraisītu produkcijas cenu kritums.
Jārēķinās, ka grūtības ar eksportu Austrumu virzienā tikai pieaugs, īpaši uz NVS tirgiem, jo Ukrainas kara ietekme turpinās atbalsoties Latvijas ekonomikā un sabiedrībā. Līdzšinējie dati uzrāda, ka kara ietekme uz Centrālās un Austrumeiropas reģiona ekonomikām ir bijusi izteiktāka. Salīdzinoši labāka situācija gaidāma pakalpojumu eksporta rādītājos.
No krasākiem negatīviem scenārijiem pasargās salīdzinoši stabilā situācija darba tirgū. Gada otrajā pusē inflācija savilksies līdz viencipara līmenim, tomēr pirktspējas atjaunošanās notiks nevienmērīgi. Vasaras beigās svarīgs moments būs situācija enerģijas tirgū, kas var no jauna sašūpot situāciju ekonomikā un piedot jaunu sparu inflācijai.
Šā gada izaugsmes prognoze saglabājas nemainīga 0,4% apmērā, atstājot Latvijas ekonomikai iespēju pārsteigt ar labāku sniegumu. Noskaņojums saglabāsies piesardzīgs, jo par spīti tam, ka daudzi būtiski riski nav īstenojušies, faktori, kas ļautu uz tuvāko perspektīvu lūkoties optimistiski, ir nepārliecinoši.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
