Pēc nepārtrauktu 24 mēnešu kāpuma, pērnā gada decembrī cenu līmenis kritās par 0.5%. Tas gada inflāciju pazemināja līdz 20.8%, kas joprojām ir ārkārtēji augsts līmenis. Savukārt 2022. gada vidējā inflācija bija 17.3% apmērā.
Galvenais iemesls cenu atvilnim decembrī bija tas, ka samazinājās degvielas cenas un aizsākās atlaižu sezona apģērbiem un apaviem. Cenas saruka arī dažādām precēm un pakalpojumiem. Nepatīkamākā ziņa, ka mēneša laikā turpināja pieaugt pārtikas cenas. Tāpat strauji kāpa sakaru pakalpojumu un maksa par mājokli.
Decembra dati vēl neliecina par vispārēju deflācijas aizsākumu un cenu pieaugums janvārī, februārī, visticamāk, varētu vēl uzrādīties. Jo daudzviet vēl tiks pacelti tarifi, kā arī dzirdams, ka ir uzņēmumi, kas gadu sāks ar savas produkcijas pārcenošanu. To, cik masveidīgi tas būs, pateiks statistika.
Tomēr gada pieauguma tempi sāks kristies. Gada otrajā ceturksnī kritums varētu būt jau izteiktāks, kad inflācija varētu jau iespraukties vienciparā. Enerģijas cenu dinamika signalizē, ka inflācijas augstākais punkts varētu būt aiz muguras. Turpmāki siltuma rekordi un vājā globālā ekonomika var noturēt enerģijas cenas samērā zemā līmenī un pat iespējama arī īslaicīga samazināšanās. Tomēr piedāvājuma ierobežojumi attiecībā uz gāzi un naftu norāda, ka potenciāls to pieaugumam ir spēcīgs. Izšķirošs faktors būs pasaules ekonomikas apetīte, kura gan šogad tiek vērtēta kā ļoti vāja. Pat, ja cenas pieaugs, šobrīd nekas neliecina, ka naftas un gāzes cenas atgriezīsies pie pērn sasniegtajām virsotnēm. Situācija saglabāsies nenoteikta un var būt strauji mainīga. Pašreizējās izejvielu un enerģijas cenu tendences ļauj cerēt, ka cenu kāpumam ir jāstājas arī pārtikai, ar iespējamu cenu kritumu atsevišķiem produktiem pavasarī. Joprojām pastāv scenāriji arī par noturīgākām deflācijas tendencēm, tomēr ir grūti prognozēt to laiku, apmēru un ilgumu. No tās būs atkarīgs, cik liela daļa iepriekš zaudētās pirktspējas pie iedzīvotājiem atgriezīsies. Tikmēr pagaidām labā ziņa ir, ka inflācija ir sākusi pierauties.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
