Analizējot 241 organizācijas sniegto informāciju par vairāk kā 53000 darbinieku atalgojumu, konstatēts, ka no katriem desmit darbiniekiem, kuriem darbavietā pienākumi nav būtiski mainījušies, gada laikā pieciem (49,9%) pamatalga ir palikusi nemainīga, trim (29,3%) tā ir palielināta, savukārt diviem (22,2%) – samazināta, raksta NRA.lv.

Savukārt, gada kopējais atalgojums, ko veido pamatalga, prēmijas un piemaksas, ir palielinājies vairāk nekā pusei strādājošo (53,7%), bet ceturtdaļai (24,2%) – samazinājies.

Mēneša pamatalgas pieaugums Rīgā un citviet Latvijā ir bijis līdzīgs (attiecīgi 2,0% un 2,2%), tomēr galvaspilsētā ir vērojams straujāks gada kopējā atalgojuma pieaugums – 4,2%, iepretim 2,9% pārējā valsts daļā.

Darba devēji arvien labprātāk pamatalgu atstāj nemainīgu un izmanto tieši atalgojuma mainīgo daļu (prēmijas, piemaksas, u.c.) savu vērtīgāko darbinieku papildu motivēšanai, vienlaikus šādā veidā pasargājot uzņēmumu no fiksētu izmaksu pieauguma biznesa apjomu samazināšanās gadījumā.

Organizācijas atzīst, ka galvenie kritēriji pamatalgas noteikšanai ir veicamā darba saturs un noteikta profila speciālistu pieejamība darba tirgū, kā arī darbinieka kompetence un darba rezultāti. Savukārt, atalgojuma mainīgo daļu galvenokārt nosaka individuālie darba rezultāti un izmaiņas organizācijas ieņēmumu un peļņas apjomā. Arī vēlme nopirkt tirgū jau gatavus speciālistus un kopējais pozitīvais noskaņojums tirgū sekmē algu pieaugumu.

Līdz ar to palielinās plaisa atalgojumā starp kvalificētiem un mazkvalificētiem darbiniekiem, kā arī darbiniekiem ar izciliem un viduvējiem darba rezultātiem.

Taču tie nav vienīgie iemesli, kas nosaka atalgojuma izmaiņas. Kā citus priekšnosacījumus var minēt uzņēmuma finansu iespējas, jau esošo atalgojuma līmeni un iepriekšējo gadu algu svārstības. Tāpat uzņēmumu vadītāji īpaši izvērtē vai palielināt algas vai darbinieku skaitu.

Iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā 48% darba devēju palielināja darbinieku skaitu, tajā pašā laikā 40% uzņēmumu samazināja darbinieku skaitu.