Laikraksta „The Financial Times” aprēķini liecina, ka Džordžs Soross ir pasaules pats efektīvākais spekulants – viņa hedžfonds „Quantum” kopš izveides brīža nopelnījis vairāk, nekā korporācija „Apple”.
Soross ieņem pirmo vietu „The Financial Times” sastādītajā pašu sekmīgāko un pašu noslēpumaināko pasaules finansistu reitingā. Kopumā sarakstā iekļauto hedžfondu pirmais desmitnieks ir nopelnījis saviem investoriem vairāk par 153 miljardiem ASV dolāru. Laikraksta reitings veidots, aprēķinot ienākumus, kādus pasaules vadošie finanšu spekulanti – hedžfondu pārvaldnieki – nodrošinājuši saviem investoriem laika posmā no fondu dibināšanas brīža līdz 2010. gada rudenim.
Kā atgādina portāls www.pok.lv, hedžfondu īpašais juridiskais statuss ļauj tiem īstenot agresīvu investīciju stratēģiju, piedalīties riskantās spekulācijās un būtiski ietekmēt finanšu tirgus. Citu investīciju kompāniju rīcībā ir mazāk finanšu instrumentu. Vienlaikus riskantas spekulācijas ir izrādījušās izdevīgākas nekā reāls bizness – gan ražošanas, gan pakalpojumu sfērā.
Kā jau minēts, pats veiksmīgākais spekulants izrādījies šobrīd 80 gadus vecais Džordžs Soross. Viņa hedžfonds „Quantum” kopš dibināšanas brīža 1973. gadā saviem investoriem ir nopelnījis 32 miljardus ASV dolāru – pa gandrīz 900 miljoniem dolāru gadā. Fondā strādā tikai 300 pārvaldnieku, bet tā ienākumi pārsniedz viena no pasaules lielākajiem alumīnija ražotājiem „Alcoa” un tehnoloģiju uzņēmuma ar šobrīd lielāko kapitalizāciju „Apple” visas pastāvēšanas laikā gūto peļņu. Šeit gan jāpiebilst, ka Stīva Džobsa kompānijā, salīdzinājumam, strādā vairāk nekā 34 tūkstoši cilvēku.
Otro vietu pelnošāko spekulantu reitingā ieņem Džons Polsons no „Paulson&Co”. Laika posmā kopš 1994. gada viņš saviem investoriem nopelnījis 26,3 miljardus ASV dolāru. Tālāk sarakstā seko hedžfonds „Bridgewater Pure Alpha”, kurš pastāv kopš 1975. gada un kura pārvaldnieks Rejs Dalio šajā laika posmā palielinājis savu investoru labklājību par 3,3 miljardiem ASV dolāru. Savukārt fonds „Caxton Global”, kuru vada Brūss Kovners, laikā kopš 1983. gada nopelnījis 12,8 miljardus. Bez tam jāņem vērā, ka „Caxton” pārvaldē atrodas relatīvi neliela summa tikai aptuveni 6 miljardu dolāru apmērā. Tajā pašā gadā dibinātais fonds „Baupost” Seta Klarmana vadībā ir nopelnījis 12,5 miljardus dolāru – tieši tikpat, cik 2003. gadā izveidotais „Brewan Howard”, kura pārvaldnieks ir Alans Hovards.
Tālāk seko „Appaloosa Management” Deivida Tepera vadībā – 12,4 miljardi kopš 1993. gada, „Moore Capital Management Partners” ar Luisu Bēkonu priekšgalā, kurš investoriem laika posmā kopš 1990. gada nodrošinājis 11,5 miljardus dolāru, un kopš 1992. gada pastāvošais Stīvena Koena fonds „SAC”, kas nopelnījis 10,9 miljardus. Pasaules pelnošāko hedžfondu pirmo desmitnieku noslēdz Edija Lamperta izveidotais „ESL”, kas pastāv kopš 1988. gada un investoriem atnesis 9,5 miljardus ASV dolāru.
Laikraksts arī citē Rika Sofera no „Edmond de Rothschild Group” teikto, ka hedžfondu industrijā visā pasaulē strādā tikai aptuveni 7000 cilvēku. „Viņu vidū ir daži izcili menedžeri, kuri pelna tonnām naudas, kamēr lielākā daļa pārējo ir viens vienīgs pārpratums,” skeptiski izteicies Sofers. „The Finacial Times” piebilst, ka „Emond de Rothschild Group” ar hedžfondu starpniecību investē līdzekļus vēl kopš 1969. gada.
Autors: www.2v.lv
