Apstrādes rūpniecība februārī un martā pret iepriekšējiem mēnešiem uzrāda pieaugumu, kas norāda uz pozitīvu tendenci, taču šā gada pirmajā ceturksnī salīdzināmās cenās apjomi sarukuši par 3,9% pret pērnā gada pirmo ceturksni, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Samazinājumu pirmajā ceturksnī noteica sarukumi nemetālisko minerālu, metālizstrādājumu, datoru, elektronisko un optisko iekārtu un mēbeļu ražošanā, bet pozitīvu pienesumu veidoja pārtikas ražošana, poligrāfija un ķīmisko vielu ražošana. Ražotāji aptaujās šā gada otrajā ceturksnī jau septīto ceturksni pēc kārtas norāda uz pieprasījuma trūkumu kā galveno faktoru, kas ierobežo ražošanas apjomus. Līdzīga situācija apstrādes rūpniecības nozares ierobežojošo faktoru ziņā ir arī Lietuvā un Igaunijā.
Rūpniecībā kopā šā gada pirmajā ceturksnī apjomi sarukuši par 0,1% gada izteiksmē. Situāciju kopējā rūpniecībā uzlaboja pieaugumi elektroenerģijas un gāzes apgādē par 9,3% un ieguves rūpniecībā par 18,6%.
Arī apgrozījums apstrādes rūpniecībā šā gada pirmajā ceturksnī samazinājies par 5,2%, tostarp vietējā tirgū par 5,5%, bet eksporta tirgū par 5,1%. Kaut arī gada griezumā apstrādes rūpniecības apjomi vēl samazinās, pozitīvi vērtējams apstrādes rūpniecības apjomu pieaugums otro mēnesi pēc kārtas, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem.
Šā gada martā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 1% pret pērnā gada martu, bet rūpniecība kopā pieauga par 0,7%, ko veicināja 25,8% pieaugums nelielajā ieguves rūpniecības nozarē un 3,2% pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādē. Izaugsmi martā pēc divu mēnešu krituma uzrādījusi kokrūpniecība (+1,7%), pieaugums ceturto mēnesi pēc kārtas ķīmisko vielu un produktu ražošanā (+13,3%), kā arī audzis iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (+33,1%).
Elektroenerģija šā gada martā ražota par 11,4% vairāk nekā gadu iepriekš, tostarp par 20,2% palielinājusies hidroelektrostaciju izlaide un par 12,5% samazinājusies koģenerācijas staciju izlaide. Vienlaikus arvien vairāk Latvijā manāmi saules paneļu parki. Šā gada martā no saules iegūtie elektroenerģijas apjomi bijuši vēsturiski augstākie, kas, līdzīgi kā vēja elektrostaciju ražotie apjomi, veido 2,4% no kopējās saražotās elektroenerģijas šā gada martā.
Sagaidāms, ka investīciju apjomi turpinās pieaugt, tādējādi sekmējot ražošanas apjomu pieaugumu. Iepriekšējā gadā par 18,9% pieauga investīciju apjomi ēkās, būvēs un celtnēs, kas bija 44% no visām investīcijām. Gaidāms, ka šogad investīciju aktivitāte ražošanas ēkās nemazināsies, par piemēru minot Igaunijas uzņēmuma “Fibenol” paziņojumu, kas vēlas Latvijā attīstīt biorafinēšanas rūpniecību, investējot līdz pat 700 miljoniem eiro. Procesam piešķirts “zaļā koridora” statuss, kas ļaus administratīvajiem procesiem notikt ātrākā tempā. Jaunā ražotne paplašinās kokrūpniecības sektoru, pārstrādājot zemākas kvalitātes koksni dažādos biomateriālos.
Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas rūpniecības konfidences indekss šā gada aprīlī nedaudz pasliktinājies pret iepriekšējo mēnesi, taču paaugstinājies pret pērnā gada aprīli. Tas norāda, ka kopumā noskaņojums nozarē ir nedaudz uzlabojies, taču pārliecība par stabilu ražošanas izaugsmi turpmākajos mēnešos ražotāju vidū vēl nav.
Apstrādes rūpniecības apjomu tendence šā gada februārī un martā ir augoša, un, tai turpinoties, aprīlī tiktu sasniegti pērnā gada novembra un decembra ražošanas apjomu līmeņi, kas bija nedaudz augstāki nekā 2023. gadā vidēji. Ņemot vērā kopējo noskaņojumu, kas liecina, ka zemākais punkts ražošanas apjomos ir sasniegts šā gada janvārī, taču uz strauju turpmāko izaugsmi ražotāji nepaļaujas, šogad apstrādes rūpniecības apjomi varētu pieaugt 1-3% robežās.
