Pētījumā ir apskatīts, kādi smēķēšanu ierobežojošie pasākumi ir ieviesti Latvijā, vai smēķēšanas izplatība ir mazinājusies, kāda ir akcīzes nodokļa politikas tabakas izstrādājumiem ietekme uz valsts budžetu, vai augstākas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem nodrošina lielākus ieņēmumus valsts budžetā, vai akcīzes nodokļa politika tabakas izstrādājumiem ir adekvāta iedzīvotāju maksātspējai, kā šīs politikas ietvaros tiek nodrošināta nodokļu administrēšana, vai uzstādītie mērķi ir adekvāti nodokļu politikas administrēšanas iespējām un vai nelegālā tirdzniecība tiek kontrolēta.

Pētījumā ir secināts, ka smēķētāju īpatsvars sabiedrībā joprojām ir augsts – gandrīz 1/3 daļa jeb 36% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir ikdienas smēķētāji, kas ir ceturtais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra „Eirobarometer” dati liecina, ka kopš 2006.gada Latvijā ikdienas smēķētāju skaits praktiski nav mainījies.

Ekonomiskās krīzes rezultātā ir izveidojusies diezgan liela neatbilstība starp cigarešu mazum-tirdzniecības cenu un iedzīvotāju ienākumiem. Ja vēl 2004.-2005.gadā cigarešu ce¬na pieauga proporcionāli darba samaksai, tad turpmākajos gados šī attiecība tika būtiski pār¬sniegta, kā ievērojami samazinājās cigarešu patēriņš. Tomēr 2011. gadā vērojams uzlabojums akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem iekasēšanā. Tā piemēram, šā gada desmit mēnešos par tabakas izstrādājumiem ir iekasēts par 14% vairāk nekā 2010.gada attiecīgajā periodā.

Tā kā nelegālā cigarešu tirgus daļa joprojām ir ļoti nozīmīga, ir jāturpina aktīvs darbs, lai samazinātu kontrabandu un nelegālo tirdzniecību.

Ņemot vērā kopējo atbildību ES tabakas akcīzes politikas veidošanā un īstenošanā, ziņojumā tiek rosināts vērst Eiropas Komisijas un ES dalībvalstu kā partneru uzmanību uz iespējamu ES politikas neatbilstību praktiskajai realitātei un meklēt kopīgus risinājumus.

Ar pētījumu var iepazīties FM mājaslapā: http://www.fm.gov.lv/faili/struktura/C49320777126001324024206720315.pdf.