Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidātu reputācijas datu bāzē «Kandidatiuzdelnas.lv un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) kandidātu apkopojumā pieejamā informācija liecina, ka uz EP vēlēšanās piedalās virkne kandidātu, par kuru piemērotību augstajam un reprezentatīvajam amatam rodas šaubas, Apollo.lv informē «Sabiedrības par atklātību – «Delna»» pārstāve Agnese Alksne.

Daudziem kandidātiem trūkst starptautiskās darba pieredzes, ir neskaidras svešvalodu zināšanas, kā arī to biogrāfijā atrodami reputācijas traipi, kuru esamība var iedragāt Latvijas tēlu un prestižu starptautiskajā arēnā.

«Latvijā mēs esam pieraduši, ka vēlēšanu sarakstos tiek likti gan bezdarbnieki, gan caurkrituši vietējie politiķi, gan cilvēki bez augstākās izglītības, taču tā nav situācija, kuru vajadzētu pieņemt par normu. Šoreiz EP darbā patiešām ļoti svarīga ir kandidāta kompetence ES jautājumos un pilnvarās. Līdzšinējās publiskās debates ar kandidātiem, kā arī sastādītās partiju programmas liek domāt, ka šīs kompetences ir liels robs virknei izvirzīto kandidātu,» skaidro «Delnas» direktors Gundars Jankovs,. «Veidojot datu bāzi «Kandidatiuzdelnas.lv», pārliecinājāmies, ka kandidātu aprakstā par sevi CVK ir norādīta ļoti skopa informācija. Daži kandidāti pat nav uzskatījuši par nepieciešamu norādīt svešvalodu zināšanas.»

«CV-Online Latvia» Biznesa attīstības vadītājs Aivis Bodiņš uzskata: «Biznesa vidē pastāv augsta konkurence un ikviens uzņēmējs un vadītājs ir ieinteresēts, lai uzņēmuma komandā strādātu paši atbilstošākie, kompetentākie un profesionālākie darbinieki, kuru darba rezultāts atspoguļosies uzņēmuma pozitīvajos rādītājos. Potenciālie darbinieki tiek rūpīgi atlasīti pēc iepriekš izstrādātiem un pārdomātiem kritērijiem un pārbaudīti dažādos uzdevumos, novērtējot kandidāta atbilstību konkrētajam amatam vairākās atlases kārtās. Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, arvien aktuālāki kļūst jautājumi, cik kompetenti un atbilstoši kandidāti piesakās, kādi ir galvenie kritēriji, pēc kuriem vēlētājiem, šajā gadījumā viņu darba devējiem, kandidātus vērtēt. Rodas bažas, vai pašiem kandidātiem ir pietiekama izpratne par veicamajiem darbiem, pienākumiem un to, kā mainīsies viņu ikdienas dzīve, kā arī – kāda ir viņu motivācija ieņemt šo amatu. Šie ir būtiski jautājumi, kuri vēlāk atspoguļosies deputātu darba kvalitātē.»

«Delna» un «CV-Online Latvia» uzskata, ka ir nepieciešama sabiedriska diskusija, ko nozīmē darbs Eiropas Parlamentā un kādam būtu jābūt piemērotam eiroparlamentārietiem. Tāpat jārunā par to, kas būs šo deputātu reālie darba pienākumi un kādām būtu jābūt viņu kompetencēm. Jau iepriekš līdzīga diskusija ir bijusi par to, kādam būtu jābūt Valsts prezidentam, taču diemžēl Latvijas politiķiem tā nav izdevīga.

«Tāpēc kopā ar jauniešiem no Latvijas Universitātes SZF studentu televīzijas KiviTV paskatījāmies uz šo jautājumu radoši un sastādījām Eiropas Parlamenta vēlēšanu deputāta «darba sludinājumu». Ar tā palīdzību aicinājām deviņu partiju līderus uz jauniešu vadītām «video darba intervijām», kuriem ir lielākās izredzes iekļūt parlamentā un kuru sarakstus analizējam portālā «Kandidatiuzdelnas.lv». Uzskatām, ka ikviens vēlētājs ir deputātu darba devējs. Turklāt, virkne politiķu labu laiku nav bijuši uz nevienu darba interviju un nav objektīvi izvērtējuši savas prasmes un pieredzi,» norāda Jankovs.

Diemžēl «Delnas» aicinājumam atsaucās tikai trīs partijas un ar jauniešiem bija gatavi tikties Mārtiņš Bondars no Latvijas Reģionu apvienības, Roberts Zīle no Nacionālās Apvienības un Boriss Cilēvičs no Saskaņas saraksta. Kandidātu zemo atsaucību var skaidrot ar aizņemtību pirmsvēlēšanu laikā, taču tā var būt arī signāls vēlētājam, ka kandidāti nejūtas atbildīgi jauno vēlētāju priekšā demonstrēt savu piemērotību šim amatam.