Legālās uzņēmējdarbības atvieglošana, atbalsts krīzes grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem, vienreizēja iespēja legalizēt nedeklarētos ienākumus, kontrolējošo iestāžu analītisko spēju stiprināšana, efektīvākas sankcijas, taisnīgāka nodokļu politika, pilnvērtīgāka komunikācija un lielāka atklātība – tās ir pamatpasākumu grupas, kas ir iekļautas plānā ēnu ekonomikas samazināšanai un godīgas konkurences veicināšanai.
Ēnu ekonomikas samazināšanas plāna pasākumu pamatprincips ir veidot izdevīgāku un ērtāku legālo uzņēmējdarbību, savukārt nelegālo jeb pelēko daļu padarīt neizdevīgāku un grūtāku, tā plāna prezentēšanas preses konferencē ceturtdien, 10.jūnijā informēja M.Bičevskis. Tā, piemēram, tiek plānots veidot tā saucamo „balto sarakstu”, kurā pēc noteiktiem kritērijiem tiktu iekļauti legāli strādājoši uzņēmēji, un kam būtu atvieglota pieeja publiskajiem iepirkumiem, ES fondu projektu realizācijai un mazākas administratīvās kontroles. Muitas jomā tiktu attīstīts atzītā komersantu institūts, kas sniedz muitas procedūru atvieglojumus atbilstoši uzticamības pakāpei.
Ņemot vērā krīzes ietekmi, plāna ietvaros tiek domāts par atbalstu īslaicīgās grūtībās nonākušiem uzņēmējiem, piedāvājot vienreizēju pasākumu – soda naudas un nokavējuma naudas norakstīšanu, ja noteiktā laikā tiek samaksāts pamatparāds. Tāpat varētu tikt uz laiku arī atcelta nokavējuma nauda gadījumos, kad tiek pagarināts nodokļa samaksas termiņš.
Būtisks priekšlikums ir vienlaicīgi realizējams pasākumu komplekss, kas dotu vienkāršu iespēju pāriet no nelegālās ekonomikas un legālo – tā būtu sākumdeklarēšanas (nulles deklarāciju) ieviešana un iespēja uzņēmumiem legalizēt nedeklarētu līdzekļu uzkrājumus, nomaksājot noteiktu nodokli (tā sauktā nodokļu amnestija).
Izvērtējot nepieciešamos pasākumus kontroles uzlabošanai, darba grupa iesaka celt kontrolējošo iestāžu analītisko kapacitāti – piešķirt tām papildu tiesības, pieeju papildu informācijai, optimizēt funkcijas, pilnvērtīgāk koordinēt uzņēmumos veiktās kontroles. Tāpat plāns piedāvā padarīt efektīvāku sodu sistēmu, tos ne tikai vienkārši matemātiski palielinot (kas arī nepieciešams atsevišķos gadījumos), bet padarot sodu piemērošanu atkarīgu no pārkapuma smaguma, biežuma un sistemātiskuma. Pasākuma mērķis ir nodrošināt, lai par vienreizēju kļūdīšanos netiktu piemērots smags sods, savukārt par sistemātisku un ļaunprātīgu likumu neievērošanu būtu iespējama licenču atņemšana, kā arī pat saimnieciskās darbības apturēšana.
Tāpat darba grupa par ļoti būtisku atzīst efektīvākas un taisnīgākas nodokļu sistēmas izveidi, lai veicinātu vienkāršu un labprātīgu nodokļu nomaksu.
Plānotie pasākumi ir nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu, atvieglojumu un izņēmumu skaita mazināšana, maksāšanas kārtības izmaiņas (piemēram, reversā PVN piemērošana), kā arī pārmērīgu prasību atcelšana (piemēram, samazināt nodokļa likmi interaktīvajām spēlēm). Finanšu ministrijas valsts sekretārs M.Bičevskis preses konferencē uzsvēra, ka šie virzieni sakrīt ar vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādņu projektā iekļautajiem principiem.
Taču darba grupa arī ļoti labi apzinās, ka tikai kontrolējošie un represīvie pasākumi vien nedos pietiekamu efektu nelegālās uzņēmējdarbības samazināšanā, šajā procesā ir milzīga loma cilvēku attieksmei un izpratnei par nodokļu nomaksas svarīgumu. Tādēļ plāns arī uzsver nepieciešamību pilnveidot komunikāciju ar sabiedrību, informējot par pozitīvajiem un negatīvajiem piemēriem, kā arī informējot par valsts budžetā nomaksāto nodokļu izlietojumu un valsts sniegto pakalpojumu kvalitātes sasaisti ar nomaksāto nodokļu apjomu.
Plānu ēnu ekonomikas mazināšanai un godīgas konkurences veicināšanai plānots 17.jūnijā izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē.
Kā zināms, ar premjera rīkojumu izveidotā darba grupa ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plāna sagatavošanai darbu organizēja divos posmos – pirmajā posmā, līdz 1.aprīlim, tika piedāvāti īstermiņā īstenojami pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai un godīgas konkurences veicināšanai. Tomēr par savu pamatuzdevumu darba grupa bija izvirzījusi otrajā posmā realizējamo konceptuālo risinājumu izstrādi, kas būtu pamatoti uz ēnu ekonomikas cēloņu analīzi un veicinātu sabiedrības uzvedības izmaiņas ilgtermiņā.
Avots: BNA Latvia
