Bērni, kuri šobrīd mācās pirmsskolā, ir dzimuši tehnoloģiju laikmetā, kas jāņem vērā arī izglītības procesā. Brīdī, kad šie bērni pieaugs un uzsāks karjeras veidošanu, 65% no profesijām būs tādas, kādas šobrīd vēl nemaz nepazīstam, tāpēc svarīgi attīstīt bērnos vairākas būtiskas prasmes: raksturu, radošumu, komunikāciju, sadarbību, pilsonisko apziņu un kritisko domāšanu, konferencē “Digitālā pratība pirmsskolā” norādīja eksperti.
Eksperti ne tikai diskutēja par drošu un jēgpilnu tehnoloģiju lietojumu pirmsskolas izglītībā, bet arī uzsvēra šī izglītības posma nozīmi kopumā, norādot, ka kvalitatīva aprūpe ir galvenais, lai bērni varētu pilnvērtīgi attīstīties un saglabātu motivāciju mācīties arī tālākajos izglītības posmos. Pētījumi liecina, ka 90% smadzeņu attīstības notiek bērna pirmajos piecos dzīves gados, un tas, ko viņi piedzīvo šajos pirmajos gados, būtiski veido domāšanu un izpratni par lietām.
Konferenci ar uzrunu atklāja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, kura uzsvēra: “Pirmsskolu audzēkņi ir piedzimuši pasaulē, kurā digitālā vide ir visapkārt, un nākotnē viņi strādās darbos, kuros būs jāpielieto dažādi digitālie rīki, tostarp tādi, kādus šobrīd vēl nepazīstam. Tāpēc šobrīd esam liela izaicinājuma priekšā, kā palīdzēt bērniem attīstīt digitālās prasmes tā, lai tās būtu atbalsts jaunu, jēgpilnu zināšanu iegūšanai, nevis tikai laika kavēklis.”
Dalībniekus uzrunāja arī pedagogs, piecu bērnu tēvs Hanss Jakobs Sunnbijs (Hans Jacob Sundby) no Norvēģijas, kurš vada “Dibber” (Latvijā zīmols pazīstams kā “CreaKids”) pirmsskolu tīklu 10 pasaules valstīs. “Domājot par bērnu izglītību pirmsskolas posmā, jāatceras, ka vienlīdz svarīgi ir ne tikai likt pamatus nākotnes attieksmei pret mācībām, bet arī neatņemt bērnību un prast ieklausīties ikvienā bērnā. Viens no svarīgākajiem elementiem pirmsskolā ir emocionālais klimats, kas ietver gan fizisko, gan mentālo drošības sajūtu, bez kura nav iedomājama bērnu attīstība,” norādīja eksperts.
Konferences organizatore, pirmsskolas “CreaKids” vadītāja Daina Kājiņa uzsvēra: “Mūsu mērķis bija akcentēt, ka bērniem, kuri dzimuši digitālajā laikmetā, tehnoloģijas var palīdzēt gūt papildus motivāciju un sekmēt interesi par mācībām, kā arī attīstīt radošumu, kritisko domāšanu, komunikācijas prasmes un spēju darboties komandā. Visas šīs prasmes būs nepieciešamas nākotnē, neatkarīgi no izvēlētās darbības jomas vai profesijas. Tehnoloģijas var būt lielisks palīgs ar nosacījumu, ja pedagogi ir zinoši un prot uzskatāmi parādīt, kā tās izmantot jēgpilgi.”
Konferences laikā tika analizēts arī, kā pirmsskolā iespējams nodrošināt attālinātās mācības, piemēram, ilgstošas prombūtnes vai slimošanas laikā, kā arī plaši diskutēts par bērniem drošu e-vidi. LMT pakalpojumu vadītājs Otto Ķenga norādīja, ka “vien 52% bērnu jūtas droši interneta vidēm bet 72% bērnu saskaras ar apdraudējumu internetā, kas visbiežāk ietver vecumam neatbilstošu saturu un attēlus, pikšķerēšanu – sensitīvas informācijas iegūšanu, kā arī nevēlamas reklāmas.”
Pasākuma mērķis bija akcentēt jēgpilnu tehnoloģiju izmantošanu pirmsskolas vecuma bērniem, kas nozīmē, nevis laiku pie viedierīcēm vienatnē, bet grupu darbus, kolektīvus projektus un citas līdzīgas aktivitātes. Konferences laikā tika skaidrots, kā, izmantojot tehnoloģijas pārdomāti, tās var palīdzēt veicināt arī fizisko aktivitāti, praktisku darbošanos un radošumu. Konference tika finansēta Erasmus+ projekta “Digitālā pratība pirmsskolā” ietvaros.
