Ceturtdien, 2. novembrī, tiešsaistē norisinājās #HRconference, kurā nozares eksperti iezīmēja aktuālākos jautājumus personāla vadībā, tai skaitā apskatīja tēmas par personāla speciālistu nepieciešamajām prasmēm, ieskicēja aktualitātes darba tiesībās, diskutēja par labbūtību, karjeras izaugsmes iespējām, komandas motivācijas celšanu un tendencēm darba tirgū. Konferenci noslēdza “ERDA Group” projektu vadītāja Rebeka Nagle, kas iepazīstināja ar 2023. gada Baltijas darba devēja tēla pētījuma rezultātiem.
Pētījums liecina, ka 26 % no biroja darbiniekiem apsver iespēju mainīt darbavietu nākamajos 12 mēnešiem, kas ir par 7% vairāk kā pagājušo gad.
Saskaņā ar pētījumu, lielākā daļa pasaules darbinieku ir tā sauktie “quit quitters”, proti, 23% izbauda darbu un ir aktīvi pozitīvi noskaņoti, savukārt 59% nav iesaistīti un ir “quit quitting”, kamēr 18% pauž savu neapmierinātību skaļi.
Eksperte uzsvēra, ka darbs pie darba devēja tēla veidošanas ir svarīgāks nekā jebkad. “Tās tēmas, par kurām darba devējiem būtu jākomunicē, ir paplašinājušās, aptverot ne tikai izaugsmi un atalgojumu, bet arī jēgpilnu darbu,” uzsvēra R. Nagle.
“Baltijas vidējā darbinieka vēlmes ir diezgan vienkāršas – cieņa no darba devēja puses, finansiālā stabilitāte un kompetents vadītājs, tai skaitā darbiniekiem svarīgas ir sociālās garantijas, cieņpilna attieksme pret darbiniekiem, konkurētspējīgs atalgojums, samaksa par virsstundu darbu un kompetents tiešais vadītājs,” sacīja R. Nagle.
Savukārt vidējais Baltijas darbinieks mazāk interesējas par KSA, uzņēmuma nolūku, darba dinamiku un karjeras izaugsmes skaidrību.
“Savukārt, ja salīdzina Baltijas valstis, tad redzams, ka Latvija un Igaunijā pamatalga ir svarīgāka, bet lietuviešiem, salīdzinot ar pārējām divām Baltijas valstīm, svarīgāks ir potenciāls augstākiem nākotnes ienākumiem,” norādīja eksperte.
Pētījums liecina, ka latvieši vairāk uzsver uzņēmuma finansiālā stāvokļa nozīmi salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm. Savukārt igauņi augstāk vērtē darba un privātās dzīves līdzsvaru un draudzīgu darba vidi nekā latvieši un lietuvieši.
“Latvieši no darba devējiem sagaida mazliet mazāk – viņi fokusējas uz materiālo piedāvājumu, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur ir līdzsvarotāks faktoru sadalījums,” norādīja eksperte.
#HRconference piedalījās arī Personāla vadītāju kluba vadītāja, organizāciju psiholoģe un sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Rošāne, organizāciju psihologs, “CreaTest” vadītājs, docents Reinis Lazda, “Growing” valdes locekle un konsultante Jana Strogonova, biznesa psihologs, HR datu analītiķis Jānis Roze, “KPMG Law” jurists Antons Zagdajs, “Sorainen” galvenais darba tiesību eksperts Andis Burkevics, LBAS jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs, psiholoģe, izaugsmes veicinātāja un trenere Inta Santa, “Draugiem Group” Personāla attīstības un pieredzes vadītāja Agnese Pumpure.
Publicitātes materiāls
