Ekonomikas ministrs Artis Kampars tikās ar Latvijas Riska Kapitāla asociācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu aktualitātes riska kapitāla nozarē, kā arī turpmākās sadarbības iespējas.  Tikšanās laikā ekonomikas ministrs atzina riska kapitāla nozares nozīmi Latvijas ekonomikas atveseļošanā. Tāpat ministrs piekrita asociācijas pārstāvju piedāvājumam veidot ciešāku sadarbību starp asociāciju un Ekonomikas ministriju.

Latvijas Riska Kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja Astra Neimane īsumā informēja par riska kapitāla nozares attīstību Latvijā. Viņa pastāstīja, ka riska kapitāla ieguldījumu fondi Latvijā vēl ir salīdzinoši jauns finanšu instruments, kura izmantošana kopš 2000.gada sākuma ir guvusi labus panākumus – piemēram, ar riska kapitāla ieguldījumu palīdzību ir izveidots DEPO  veikalu tīkls Latvijā, strauju attīstību piedzīvojis elektronisko komponenšu ražotājs „Hanzas elektronika”, papīrfabrika Līgatne utt.

„Laika periodā no 2002. Līdz 2008.gadam ieguldījuma fondi Latvijā veica kopējas investīcijas vairāk nekā 50 miljonu latu apjomā, kas veicināja kopējo jauno investīciju, tai skaitā banku finansējuma, ieplūšanu uzņēmumos vairāk nekā 100 miljonu latu apjomā. Rezultātā radītas 5000 jaunas darba vietas un kopējais šādi atbalstīto uzņēmumu apgrozījums sasniedza 300 miljonus latu,” uzsvēra A.Neimane.

A.Neimane norādīja, ka pēdējā laikā interese no uzņēmēju puses par riska kapitālu ieguldījumu fondiem kā alternatīvu finansējuma avotu komercbanku kredītiem ir ievērojami pieaugusi.

Sarunas gaitā asociācijas pārstāvji vērsa ministra uzmanību uz aktuālajiem jautājumiem nozarē. Kā vienu no aktualitātēm riska kapitāla nozares pārstāvji minēja iecerētos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. Pašlaik likums nosaka ierobežojumu vienam pensiju fondam pārsniegt 10%  no kopējā ieguldījumu fondu kapitāla, kas, pēc asociācijas pārstāvju domām, būtiski ierobežo jaunu riska kapitālu fondu izveidi.

Līdz ar to asociācija sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju ierosinājusi noteikt, ka pensiju fonds var investēt līdz 30% no kopējā ieguldījumu fondu kapitāla. Šādam priekšlikumam piekritusi arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Tāpat riska kapitāla asociācijas pārstāvji pauda satraukumu par valdības pieņemtajiem lēmumiem samazināt finansējuma apjomu riska kapitālam un tehnoloģiju pārneses atbalstam jaunu riska kapitāla, sēklas un uzsākšanas kapitāla ieguldījumu fondu izveidei par labu valsts garantiju palielināšanai uzņēmumu kreditēšanas jomā.

A.Kampars atzina, ka riska kapitāla nozarei ir būtiska nozīme Latvijas tautsaimniecības attīstībā, īpaši jau tagad, kad uzņēmējiem ir grūtības saņemt bankās kredītus uzņēmumu darbības nodrošināšanai. Tāpat ministrs rosināja riska kapitāla nozares pārstāvjus daudz aktīvāk informēt uzņēmējus par riska kapitāla ieguldījumu fondiem kā alternatīvu komercbanku aizdevumiem uzņēmumu darbības nodrošināšanai un attīstīšanai.

Avots: BNA Latvia