Šodien Eiropas Komisija izvērtēja Latvijas, Lietuvas, Maltas un Ungārijas rīcību, reaģējot uz Komisijas ierosinātajiem ieteikumiem par pārmērīga budžeta deficīta novēršanu. Attiecībā uz Ungāriju un Latviju Komisija secināja, ka tās ir ievērojušas Padomes ieteikumus, tomēr tām būs jāpastiprina centieni, lai noteiktajā termiņā attiecīgi līdz 2011. un 2012. gadam samazinātu budžeta deficītu zem 3 % robežvērtības.

Komisija ierosina pagarināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu Lietuvai un Maltai. Lai gan Komisija secināja, ka abas minētās dalībvalstis ir rīkojušās efektīvi, pārmērīga budžeta deficīta novēršana iepriekš noteiktajos termiņos vairs nav uzskatāma par reāli iespējamu, ņemot vērā ekonomiskās situācijas ievērojamo pasliktināšanos. Tāpēc ir pamatoti termiņu pagarināt līdz 2011. gadam Maltai un līdz 2012. gadam Lietuvai.

„Esmu gandarīts, ka varam secināt, ka Malta, Lietuva, Ungārija un Latvija ir veikušas atbilstošus pasākumus pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Tomēr, tā kā kopš ieteikumu izdošanas ekonomiskā situācija Maltā un Lietuvā ir pasliktinājusies, ir pamatoti termiņu pagarināt par vienu gadu. Ungārija un Latvija, kas saņem īpašu maksājumu bilances atbalstu, šķiet, spēs samazināt savu budžeta deficītu zem 3 % robežvērtības noteiktajā termiņā, tomēr tām jāpastiprina centieni, lai to tiešām panāktu,” sacīja ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Komisija 2009. gada pavasarī ierosināja uzsākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Maltā, Lietuvā un Latvijā, pamatojoties uz to, ka 2008. gadā budžeta deficīts minētajās valstīs pārsniedza 3 %, un ieteica tām novērst pārmērīgo budžeta deficītu līdz attiecīgi 2010., 2011. un 2012. gadam. Attiecībā uz Ungāriju, kurā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra tiek īstenota kopš 2004. gada, Komisija, ņemot vērā ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, ierosināja pārskatīt ieteikumu, nosakot jaunu termiņu līdz 2011. gadam. Padome 2009. gada jūlijā apstiprināja Komisijas ieteikumus visām četrām dalībvalstīm, par veikto darbību efektivitātes izvērtēšanas termiņu nosakot 2010. gada 7. janvāri.

Komisija secinājusi, ka Latvijas iestādes ir rīkojušās efektīvi. Jo īpaši tas attiecas uz izdevumu vispārēju samazinājumu atbilstoši plānotajam, kas ļauj prognozēt, ka 2009. gada deficīts būs tuvu 10 % no IKP, bet šo skaitli nepārsniegs. Saeimas 1. decembrī apstiprinātajam 2010. gada budžetam vajadzētu ļaut sasniegt 2010. gadam nosprausto budžeta deficīta mērķi 8,5 % apmērā no IKP. Turklāt finanšu sektora uzraudzība ir pietiekami nostiprināta. Attiecībā uz laiku pēc 2010. gada maksājumu bilances atbalsta programmas kontekstā jau ir paredzēti vairāki konsolidācijas pasākumi. Komisija turpinās rūpīgi uzraudzīt budžeta tendences Latvijā atbilstīgi Līgumam un Stabilitātes un izaugsmes paktam, kā arī maksājumu bilances atbalsta uzraudzības kontekstā.

Tuvākajās nedēļās Komisija izvērtēs, vai efektīvi ir rīkojusies Rumānija un Polija, attiecībā uz kurām Padome 2009. gada jūlijā arī pieņēma ieteikumus.

Kopumā 20 ES dalībvalstīs ir uzsākta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Padome 2009. gada decembrī 13 no šīm valstīm apstiprināja Komisijas ieteikumus, nosakot termiņus robežās no 2012. (Itālijai un Beļģijai) līdz 2014./2015. fiskālajam gadam, kuru laikā tām jānovērš pārmērīgais budžeta deficīts. Attiecībā uz Grieķiju Padome lēma, ka šī valsts nav efektīvi rīkojusies, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu līdz 2010. gadam, proti, termiņam, par kuru tika panākta vienošanās 2009. gada sākumā.

ES vadītāji ir vienisprātis, ka vispārējai budžetu konsolidācijai vajadzētu sākties vēlākais 2011. gadā, kad sagaidāma izaugsmes atjaunošanās. Saskaņā ar Komisijas rudens prognozi paredzams, ka IKP izaugsme ES minētajā gadā sasniegs 1,6 % no IKP (1,5 % no IKP eirozonā).

Avots: www.bna.lv