Eirozonas vadības vidū pastāv ievērojamas pretrunas jautājumā par vienotu eirozonas obligāciju izlaišanas nepieciešamību, vēsta Itar-TASS, atsaucoties uz Londonas laikrakstu Financial Times.

Luksemburgas premjerministrs un Eirogrupas (eirozonas valstu finanšu ministru padomes) vadītājs Žans Klods Junkers uzskata, ka šāda veida vērtspapīru parādīšanās, kuri banku aprindās jau saņēmuši E-obligāciju (E-bonds) nosaukumu, «dos viennozīmīgu signālu tirgiem un Eiropas Savienības pilsoņiem par eiro neatgriezeniskumu».

Šo nostāju, kā vēsta izdevums, atbalsta arī Itālijas finanšu ministrs Džulio Tremonti. Pēc viņa vārdiem, eirozonas valstu vienoto obligāciju tirgus pēc sava apjoma ir spējīgs pārspēt analoģisku ASV tirgu un dot Eiropas Savienības valstīm piekļuvi pie milzīgiem finanšu resursiem. Tomēr eirozonas valstu vienoto obligāciju ceļā stāv Vācija, piebilst laikraksts. Kā paziņojis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, lai šāds vērtspapīrs varētu parādīties, nepieciešamas «fundamentālas izmaiņas» Eiropas Savienības pamatdokumentos. Rezultātā Е-obligāciju ieviešana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, secina izdevums.

Grieķijas un Īrijas obligāciju tirgus krīze jau aptuveni gadu tricina eirozonas pamatus. Kā uzskata speciālisti, vienotas eirozonas obligācijas izlaišana ļautu likvidēt bīstamību, ka mazvērtīgas kļūst to eirozonas valstu suverēnās obligācijas, kuras pašlaik pārdzīvo ekonomiskās grūtības.

Avots: 2v.lv