Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pētījums liecina: salīdzinot ar 2011. gadu, pērn mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija auguši vidēji par 11 latiem, sasniedzot 198 latus uz vienu ģimenes locekli. Vislielākie tēriņi pagājušajā gadā ir bijuši Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem, kuriem uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bijis jātērē attiecīgi 240 un 203 lati. Ar lieliem izdevumiem jārēķinās arī citās pilsētās dzīvojošiem, kuru mājsaimniecībās tēriņi bija sasnieguši 215 latu vidēji uz vienu ģimenes locekli mēnesī. Tikmēr viszemākie patēriņa izdevumi 2012. gadā ir bijuši Latgales reģionā – vidēji 166 lati mēnesī.

Straujākais izdevumu pieaugums bijis uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās – par 22%. Savukārt vismazākais tas bija pensionāru mājsaimniecībās – par 1,6%. Pēc SEB bankas ekspertu atzinuma, šī statistika apliecina, ka plaisa starp trūcīgajiem un turīgajiem Latvijas iedzīvotājiem turpina palielināties. Proti, patēriņa izdevumu pieaugums bijis atšķirīgs dažādās sociālekonomiskajās grupās un tēriņus būtiskāk ir palielinājušas tās mājsaimniecības, kurās bijis ienākumu kāpums.

Tikmēr neiepriecinoša statistika atspoguļo situāciju ģimenēs ar bērniem. Proti, jo vairāk bērnu ir mājsaimniecībā, jo mazāk tā var atļauties tērēt uz katru personu. Visgrūtāk klājies mājsaimniecībām ar trīs un vairāk bērniem, kurās patēriņa izdevumi bija 113 latu vidēji uz locekli mēnesī un veidoja vien 57% no kopējā izdevumu līmeņa valstī.

Pozitīva tendence ir tā, ka nedaudz mazinājies mājsaimniecību izdevumu īpatsvars pārtikai – no 28,8% 2011. gadā līdz 28% pērn, tomēr tas joprojām ir būtiski augstāks nekā rietumvalstīs un liecina par zemu dzīves līmeni Latvijā.

Arī nākotnes perspektīvas nav īpaši cerīgākas, jo algu kāpums joprojām nespēj apsteigt dzīves dārdzības pieaugumu. Tiek cerēts, ka šogad mājsaimniecību tēriņu pieaugumu pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazinājums un atvieglojumu par apgādībā esošu personu palielināšana. Taču pirmskrīzes algas joprojām ir nesasniedzama vīzija. Latvijas Banka prognozē, ka pirmskrīzes līmenī reālais atalgojums valstī varētu atgriezties nākamgad. Vidējā mēneša darba samaksa pēc nodokļiem šā gada martā bija 357 lati, kas teorijā par 2% pārsniedz 2008. gada vidējo rādītāju – 350 latu. Tomēr piecu gadu laikā ir krietni augušas arī cenas – patēriņa cenu indekss šā gada martā par 10% pārsniedza 2008. gada vidējo rādītāju. Tādējādi reālā alga jeb vidējās algas pirktspēja – par mēneša darba samaksu nopērkams preču un pakalpojumu daudzums – joprojām par dažiem procentiem atpaliek no pirmskrīzes līmeņa.

Tiesa, maz ticams, ka turpmākajos gados cenu kāpums Latvijā apstāsies un gaidīs, kad tam pietuvosies iedzīvotāju pirkstpēja. Tā, piemēram, Igaunija, kas eiro pievienojās jau 2011. gadā, šobrīd piedzīvo dramatisku ar mājokļiem saistītu izmaksu kāpumu: šā gada jūnijā pret maiju tās pieauga par 3,1%, bet pret pērno jūniju – par 11,9%, ko lielā mērā ietekmēja elektroenerģijas sadārdzināšanās. Jāatgādina, ka elektrības cenas draud augt arī Latvijā. Kā zināms, pēc elektrības tirgus atvēršanas obligātā iepirkuma komponentes iespaidā elektrības cena mājsaimniecībām jau šogad varētu paaugstināties par septiņiem procentiem.