Tā pēc tikšanās ar Eiropas Parlamenta deputātu un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas locekli Ivaru Godmani sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Tikšanās notika, lai pārrunātu Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) galvenos principus pēc 2013.gada un kā tie ietekmēs Latvijas lauksaimniekus.
Šādas sarunas ar Latvijas pārstāvjiem, Eiropas Parlamenta deputātiem ir īpaši svarīgas šobrīd, jo pirmo reizi ES vēsturē lauksaimniecības jautājumi ir nodoti risināšanai arī Eiropas Parlamentam. Līdz šim ES Parlamenta deputāti nepiedalījās lauksaimniecības jautājumu lemšanā. Šāda prakse izveidota pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Eiropas Savienības Parlamentam tagad būs vienāds spēks ar ES Padomi un Eiropas Komisiju lauksaimniecības lēmumu pieņemšanā. Tādēļ Latvijas lauksaimnieku interešu labā daudz var darīt arī ES Parlamenta deputāti.
„Mums ir jābūt kopīgam mērķim un viedoklim, mūsu uzdevums visiem kopā- gan Parlamenta deputātiem, gan atbildīgajiem ministriem, kas Briselē pārstāv Latvijas intereses, iespēju robežās arī nevalstiskajām organizācijām, ir panākt Latvijas lauksaimniekiem izdevīgākus saimniekošanas nosacījumus laukos pēc 2013.gada, kad spēkā stāsies jaunā lauksaimniecības politika. Lai mūsu lauksaimnieki tad vairs nesaņemtu vismazākos Eiropas Savienības tiešmaksājumus. Tālab arī regulāri jātiekas, jārunā, jāanalizē ko un kā varam darīt lauksaimnieku labā,” uzsvēra zemkopības ministrs.
„Šajā lauksaimniecības politikas principu kontekstā svarīgi, lai radikāli netiktu samazināts lauksaimnieku budžets, jo tādējādi tas skartu arī Latvijas lauksaimniekus. Mūsu uzdevums ir rast kopīgu valodu ar citu valstu pārstāvjiem, kuriem ir līdzīgas intereses kā Latvijai”, sacīja I.Godmanis. „Mēs meklējam sabiedrotos arī parlamentā,” atzīmēja Eiropas Parlamenta deputāts.
Lai sasniegtu KLP mērķus pēc 2013.gada, ir jāsaglabā gan tiešie maksājumi, tirgus kopējās organizācijas mehānismi, tirgus veicināšana, gan arī lauku attīstības pasākumi, atzina gan J.Dūklavs, gan I.Godmanis. Tomēr Latvijai vissvarīgākais jautājums ir tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšana, atsakoties no līdz šim pastāvošajiem vēsturiskajiem sadales kritērijiem un principiem.
Galvenie pamatprincipi, kuri jāievēro, definējot KLP pēc 2013. gada ir: „aktivitāte”, „vienlīdzība” un „vienkāršošana”. Atbalsta apjomam jābūt samērīgam starp dalībvalstīm, kā arī jāievēro vienlīdzība starp dalībvalstīm, nosakot to atbalsta aploksnes, kuru aprēķināšanā tiek izmantoti objektīvi kritēriji – ekonomiskie un vides, augu un dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības kritēriji. Tāpat jānovērš tirgu kropļojošie efekti, saskaņojot atbalsta pasākumus un to apjomu ar sasniedzamajiem KLP mērķiem.
J.Dūklavs un I.Godmanis vienojās arī turpmāk regulāri pārrunāt jautājumus un apspriest Latvijas rīcības plānu par ES lauksaimniecības politiku.
Avots: NRA.lv
