Iestādes, kas dažādos posmos pārrauga graudaugu importu un tranzītu caur Latviju ir vairākas, bet nav viena, kas spētu iedot precīzu ainu, par to, kas šajā tirdzniecības sektorā notiek, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) piektdienas vakarā parakstīja rezolūciju, lai vairākām ministrijām un kontrolējošajām iestādēm liktu apkopot ziņas, kas Latvijā Krievijas graudus ieved, lai būtu iespējams apzināt pilnīgāku kopsavilkumu par graudu kravām, kas plūst caur Latviju.
TV3 raidījums “Nekā personīga” noskaidroja, ka visās pozīcijās graudu un dažādu graudu produktu imports un tranzīts no Krievijas šogad būtiski kāpis. Tikmēr aktīvisti Krustpils pusē gatavojas sliežu bloķēšanai, ja Krievijas asiņaino graudu plūsma caur Latviju neapstāsies.
Pirms nedēļas soctīklos parādījās kādu aktīvistu no Krustpils filmēti video. Tajos redzami neskaitāmi graudu vadoni, kas dodas virzienā uz Rīgu. Uz tiem krievu valodā rakstīts “zerno” jeb graudi. Sastāvus velk valsts kapitālsabiedrības “LDZ Cargo” lokomatīve. Diennakts laikā šādi piefiksēti vairāk nekā 200 no Krievijas puses braucoši vagoni. Šo video nopublicēja Gatis Auziņš, kurš pats nodarbojas ar graudu tirgošanu.
SIA “Agrobalticum” īpašnieks Gatis Auziņš norāda: “Manuprāt, tā situācija ir ārprātīga ar tiem krievu graudiem. Jo sevišķi ņemot vērā to, ka pēdējā laikā mēs no saviem sabiedrotajiem saņemam arvien vairāk signālus par mūsu drūmo nākotni, kāda varētu izvērsties. Kas vēl rezultēsies ar paša Putina slēptajiem draudiem šonedēļ. Man galīgi neliekas, ka tas ir normāli.”
Video autors un diennakts dežūru rīkotājs Krustpilī ir Gundars Kalve. Ukrainas kara sākumā viņš ar traktoru Daugavā iestūma okupantu armiju slavinošo lielgabalu. Pats arī braucis karot Ukrainā. Kā vietējais zemnieks, viņš ir sašutis par pēdējos mēnešos vēl neredzētos apjomos pieaugušo vilcienu sastāvu skaitu, kas Latvijā ieved Krievijas graudus.
Diennakts reidu pie dzelzceļa ar domubiedriem sarīkoja arī šonedēļ no ceturtdienas līdz piektdienai. Viņus prom centās aizdzīt “LDz” apsardze darbinieki. Bilance līdzīga redzētajam pirms 7 dienām. 24 stundā Krustpils dzelzceļa stacijā iebraukuši 260 graudu vagoni no Krievijas.
Zemnieks, brīvprātīgais Ukrainas aizstāvis Gundars Kalve norāda: “Strādājot ar šiem slepkavu graudiem, mēs veicinām, lai tas karš pietuvinātos arī mūsu robežām. Un mēs darīsim visu, lai to pārtrauktu. Pagaidām ir tikai ziediņi tas, ka mēs fiksējam tās kravas. Domāsim. Liksim galvas kopā un domāsim, ko darīt, lai apturētu šādā vai citādā veidā.”
Vaicāts, vai varētu nonākt arī līdz sliežu bloķēšanai vai kaut kādām citām darbībām, viņš atbild: “Jā, jā. Miermīlīgi nostājoties uz sliedēm, noguļoties uz sliedēm ar simboliem, Latvijas un Ukrainas karogiem rokās. To es negribu ieskicēt, kā tas varētu notikt, taču es domāju, ka tas ir laika jautājums, ka kā aktīvistu grupa mēs to darīsim.”
Nedēļas sākumā par graudu kravu apjomu aktīvisti ziņas nodevuši Valsts prezidenta kancelejai. Drīz par strīdīgo kravu vešanu caur Latviju runāja visas augstākās valsts amatpersonas.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) norādīja: “Pamatotas aizdomas, ka šie draudi varētu būt arī Ukrainas graudi. Daļa. Protams, viņus vienā čupā saberot, atšķirot nevar, bet skaidrs, ka problēma pastāv.”
Žurnālistiem pilnīgu ainu līdz šim par graudu plūsmu caur Latviju iegūt nav izdevies. Pārtikas veterinārais dienests (PVD) atklāj tikai uzņēmumu nosaukumus alfabētiskā secībā ar graudaugu saņēmējiem no Krievijas. Cik katrs no tiem ieved – publiskas ziņas netiek sniegtas. Līdzīgi rīkojas arī par muitu atbildīgais Valsts ieņēmumu dienests (vid) un Latvijas dzelzceļš.
“LDZ Cargo” valdes loceklis Mārtiņš Pevko norāda: “Tieši šie graudi, ko mēs pārvadājam pa dzelzceļu, aiziet uz Dāniju, Nigēriju, Beļģiju, Spāniju, Maroku, Itālija, Francija, Salvadora, Kotdivuāra, Turcija, Izraēla, Meksika, Burkinafaso. Aptver ļoti plašu mūsu planētas valstu.”
“LDZ Cargo” šī gada 11 mēnešos Latvijā ieveduši 11 tūkstoš tonnas graudu. Tie ir aptuveni 3 vilcienu sastāvi. Tos iepērkot dažādas maiznīcas un uzņēmumi, kas nodarbojas ar putnu audzēšanu Latvijā.
2023.gada 11 mēneši:
Imports – aptuveni 11 000 tonnas.
Tranzīts – 3 394 616 tonnas.
Savukārt tranzītā caur Latviju izvesti gandrīz 3,4 miljoni tonnu. Ar to nodarbojas ne tikai “LDz Cargo”, bet uzņēmums “Baltijas ekspresis”. “LDz Cargo” šogad graudu tranzītā uz ostām aizvedis 742 vilcienu sastāvus (vidēji divus dienā). “Baltijas ekspresis” 228 (aptuveni sastāvs divās dienās). Pēc “LDz Cargo” aptuveniem aprēķiniem, par viena sastāva aizvilkšanu no Krievijas robežas līdz Rīgas, Liepājas vai Ventspils ostai uzņēmums saņem vidēji 24 tūkstošus eiro. Tas nozīmē, ka šogad “LDz Cargo” par graudu tranzītu caur Latviju ieguvis gandrīz 18 miljonus eiro. Kāda no šīs summas ir uzņēmuma peļņa, valdes loceklis neatklāj.
“Ja graudi – tranzīta graudi vai importa graudi tiks iekļauti sankciju sarakstā, par ko jārūpējas ir politiķiem, tad šos graudus mēs nevedīsim. Nu tā statistika un tie nosūtītāji, kas ir mūsu rīcībā, neliecina, ka tie graudi būtu izvesti no Ukrainas. Tie ir Krievijas nosūtītāji. Un mēs tur neko sīkāk par graudu izcelsmi… Jūs sakāt par Ukrainas… Mums nav tāda informācija,” pauž “LDZ Cargo” valdes loceklis Mārtiņš Pevko.
“Nekā personīga” šonedēļ izdevās noskaidrot TOP 3 firmas, kas ar krietnu atrāvienu ir apjomīgākie šajā biznesā.
Gandrīz 2 miljonus tonnu šogad apkalpoja Liepājā bāzētā “TRANSIT SERVICE AGENCY”. Tās īpašniece ir Irina Hrapova, par kuru publiski plašāka informācija nav atrodama.
Otrajā vietā ar vairāk nekā pusmiljonu tonnām ir Rīgā bāzētā “ALPHA OSTA”. Tajā puse akciju pieder kompānijai, kas ir īpašnieks zemnieku kooperatīvam “LATRAPS”.
Trešā ar 369 tūkstošiem tonnu ir “COMPASS TRANSIT”. To īpašnieku struktūru veido “BluOrBank” vadības un akcionāru līmeņa cilvēki (Peškovs Aleksandrs, Peškovs Sergejs, Čepuļskis Oļegs, Kočetkovs Andrejs).
Lielākie Krievijas graudu tranzīta apkalpotāji Latvijā:
“TRANSIT SERVICE AGENCY” – 1 973 115 tonnas.
“ALPHA OSTA” – 571 831 tonnas
“COMPASS TRANSIT” – 369 906 tonnas
Kopējais tranzīta apjoms – 3 394 616 tonnas
PVD uzrauga preces, ko importē Eiropas savienībā un tajā skaitā Latvijā. Bet arī nesniedz publiskus datus, cik katrs no uzņēmumiem Krievijas graudus ievedis.
Dienests raidījumam “Degpunktā” izsniedza sarakstu ar firmām, kas noformējušas graudu kravu saņemšanu. To skaitā ir 17 firmas no Latvijas. Vai tie ir gala saņēmēji vai tikai kādi no starpniekiem, pēc šiem datiem spriest neesot iespējams. Caur Latvijas robežu 11 mēnešos Eiropā ievestas 382 808 tonnas pārtikas graudaugu no Krievijas. Tikai novembrī vien – sestā daļa no visa gada apjoma – 61 894 tonnu. Lielākie Krievijas graudu noņēmēji Eiropā ir Beļģija, Nīderlande un Spānija.
Imports ES un Latvijā no Krievijas
2022.gads 303 000 t.
2023.gads 11 mēneši 382 000 t.
Graudaugu saņēmēji Eiropas savienībā:
“Alpha Osta”; SIA
“ALVEDIK”; SIA
“Apeks serviss”; SIA
“Astramar Liepāja” K.A.
“ASTRAMAR LIEPĀJA” K.A.; SIA
“CALUNA AGRO TRADE BV”
“Cargo Concept”; SIA
“COMPASS TRANSIT”; SIA
“D. VERHELST-COPPENS AGRI NV / STORHA”
“Estreftransservice OÜ”
“FIRMA HANDLOWA WELTSAMEN LUKASZ GAWORSKI”
“Handegro” GmbH
“IMLITEX LATVIJA”; SIA
“INGRAN BV”
“JAUNZELTINI” LTD
“JAUNZELTIŅI”; SIA
“KLOUWERS”
“LOĢISTIKA AG”; SIA
“MG Trade”; SIA
“OLENA KIKOT OLENA MARIA”
“P.P.H.U. KAMPOL Krzysztof Łuźniak”
“Remars-Rīga”; AS
“Rīgas firma ŽAŅA LAGZDIŅA MAIZES FABRIKA”; SIA
“Saatenberg Handels & Consulting GmbH”
“STORHA”
“TRANSIT SERVICE AGENCY”; SIA
“UAB TRANSEKSPEDICIJA”
“Ventspils Grain Terminal”; AS
“VERHELST AGRI NV”
“WT TERMINAL”; SIA
Vaicāta, kādā veidā ir iespējams nošķirt to, vai caur Latvijas teritoriju netiek vesti Ukrainā nozagtie graudi, PVD Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde norāda: “Nu, redziet, šajos te pavaddokumentos, kas nāk līdzi, kā nosūtītājvalsts ir norādīta Krievija un Krievijas uzņēmums. Tā izsekot, vai pateikt, ka viņš ir bijis kaut kur, pēc dokumentiem tas ir neiespējami.”
Vairāk nekā četras reizes pieaudzis graudu imports no Kazahstānas. Līdz šim PVD uzticējies, ka kravas patiešām nākušas no šīs valsts, lai gan pasaules mediji plaši ziņojuši par dokumentu viltošanām un citām mahinācijām, kas šādi ļauj Eiropā ievest tos pašus Krievijas graudus.
Imports ES un Latvijā no Kazahstānas:
2022.gads 15 000 t.
2023.gads 11 mēneši 65 000 t.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtie dati rāda, ka importējot no Krievijas trīs galvenās preces nav graudi, bet dažādi blakus produkti, kas paredzēti lopbarībai – saulespuķu sēklu rauši, kukurūza, biešu mīkstums. Šogad kopā pēc VID ziņām, Latvijā ievests 876 tūkstoši dažāda veida graudi un citi izstrādājumi. Par miljonu tonnu kāpis tranzīts. VID skaitļi gan neatbilst tiem tranzīta datiem un ir mazāki, nekā tos uzrāda Ldz Cargo.
Vienotā tendence ir tāda, ka apjomi pret pagājušo gadu praktiski visās pozīcijās pieaug. Pat par vairākām reizēm palielinājies imports un tranzīts no diktatora Aleksandra Lukašenko pārvaldītās Baltkrievijas.
Imports no Krievijas:
saulespuķu sēklu rauši lopbarībai – 234 796 t (2022. gads) 275 315 t (2023. gads);
Kukurūza 140 808 t (2022. gads) 237 092 t (2023. gads);
Biešu mīkstums 87 786 t (2022. gads) 173 129 t (2023. gads).
Tranzīts no Krievijas 2022. gadā kopā – 1 706 017 t, bet 2023. gadā 2 587 628 t.
Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols norāda: “Es ieteiktu netirgoties ar Krieviju un nedot tai nekādas tranzīta iespējas. Visi graudi, kas nāk no Krievijas, ir asiņaini.”
Zemnieku Saeima šobrīd prasa politiķiem izdarīt visu iespējamo, lai lētie Krievijas un iespējams Ukrainā zagtie graudi nekropļotu konkurenci Eiropā. Viena no iespējām – šīm kravām būtiski palielināt nodevas, kuras Latvija var celt bez saskaņojuma no Briseles. Mudinājums ieviest sankcijas Eiropā var nesekmēties, jo tādas valstis kā Itālija un Grieķija iepērk milzīgus Krievijas graudu apjomus no tiem, gatavojot, piemēram, tradicionālos itāļu makaronus. Un cerēšana uz šajā biznesā iesaistīto uzņēmēju sirdsapziņu, arī neesot prātīgi.
Biedrība “Zemnieku saeima”, valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda: “Šādus instrumentus vajadzēja iedarbināt Latvijas valdībai jau labu laiku atpakaļ, ja viņi bija pieejami. Un arī šī ētikā attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām kā jūs minējāt. Latvijas dzelzceļš – tas ir valdības lēmums, tas ir Satiksmes ministrijas lēmums.”
Savukārt Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) norāda: “Piemēram, varam pacelt izmaksas kontrolēm. Jo ir jāveic importa produkcijai kontrole. No Krievijas ienākušā produkcija jākontrolē rūpīgāk. Gan izcelsme, gan arī atliekvielas, kas maksā diezgan lielu naudu, un tas rada valstij papildu izdevumus. Un tāpēc šobrīd apsveru iespēju, ka paceļam kontroles maksas, kas radītu Krievijai neizdevīgi ievest šos produktus caur mūsu ostām.”
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā vienotība) sacīja: “Tad mēs paraugāmies, kas velk šos vagonus. Uz lokomotīvēm rakstīts “LDZ Cargo” – Latvijas valsts uzņēmuma meitas kompānija. Jautājums – vai tas ir labi. Man šķiet, ka nē. Šķiet, ka nē. Attiecībā uz dzelzceļu mums ir īpašs jautājums – kad dzelzceļš pamodīsies un sapratīs, ka tā vecā pasaule ir beigusies un pārstrukturēs savu darbību. Mēs katru otro mēnesi tiekamies, un pārmaiņu ir ļoti maz. Ceru, ka jaunais ministrs ķersies tam klāt.”
“LDZ Cargo” jau gadu ir arī pārvadātājs Igaunijā, kas esot šāds pirmais gadījums Baltijā. Kā mums skaidroja uzņēmumā, viņu sadarbības partneris ir kompānija, kura no Indonēzijas ar kuģiem uz Paldisku ostu ved palmu eļļu. “LDZ Cargo” Igaunijā dibinātā meitas firma šo kravu aizvelk līdz Krievijas robežai, kur to pārņem Krievijas dzelzceļa lokomatīves. Gada laikā šādi līdz agresorvalsts robežai transportētas 250 tūkstoš tonnas ar palmu eļļu. Jāpiebilst, ka Igaunijas valdība savas valsts uzņēmumam Krievijas importa un eksporta dzelzceļa kravas ir aizliegusi pārvadāt.
Foto: F64
