Degvielas cena gada laikā kāpusi par 20%

Degvielas cenas gada laikā pieaugušas aptuveni par piektdaļu, liecina NRA.lv pētījums. Visvairāk sadārdzinājusies dīzeļdegviela. Tās cena gada laikā kāpusi par 22 centiem litrā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati gan liecina par mērenāku degvielas cenu kāpumu. Gada laikā (kopš pagājušā gada maija) tā sadārdzinājusies vidēji par 10,4 procentiem, tajā skaitā dīzeļdegvielai cena kāpusi par 12,5 procentiem, benzīnam – par 9,8 procentiem, bet auto gāze kļuvusi par 4,2 procentiem lētāka.

Pārlūkojot ierakstus par pērnā gada degvielas cenām benzīntankos, atklājās, ka tieši pirms gada Nestes degvielas uzpildes stacijās (DUS) dīzeļdegvielu varēja iegādāties par 0,997 eiro litrā, bet 95. markas benzīnu – par 1,117 eiro litrā. Vakar šā paša degvielas tirgotāja benzīntankā dīzeļdegvielu varēja iegādāties par 1,226 eiro litrā, 95E markas benzīnu – par 1,309 eiro litrā, liecina LETA rīcībā esošā informācija. Tātad attiecīgi par dīzeļdegvielu un benzīnu šobrīd jāmaksā par 23 un 19 centiem dārgāk nekā pirms gada. Tiesa, pagaidām degvielas cenu rekords nav sasniegts. 2012. gada aprīlī 95. markas benzīns maksāja 1,49 eiro (jeb 1,049 lati) litrā), dīzeļdegviela – 1,42 eiro (jeb 0,99 lati) litrā.

Daļu no cenu kāpuma nodrošināja šā gada 1. janvārī paaugstinātā akcīzes nodokļa likme degvielai.

Šā iemesla dēļ degvielas cena sadārdzinājās aptuveni par trim līdz četriem centiem litrā. Pārējo izraisījis degvielas cenas kāpums pasaulē.

Virši-A pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs Neatkarīgajai skaidro, ka degvielas biržas cenu kāpumu pasaulē galvenokārt veicinājuši ģeopolitiski notikumi. Piemēram, kā ASV paziņojums par izstāšanos no Irānas kodolvienošanās, kas varētu veicināt jaunas sankcijas attiecībā pret Irānu. Tajā pašā laikā Venecuēlā krasi samazinājusies naftas ieguve, sasniedzot zemāko līmenī pēdējo 70 gadu laikā. «Kopš 2018. gada aprīļa sākuma līdz maija beigām dīzeļdegvielas un benzīna biržas cenas pieauga par 100 USD tonnā, kas ir straujš kāpums tik īsā laika periodā,» uzsver A. Andrianovs.

SIA Neste Latvija Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Pērkone

Neatkarīgajai atklāj, ka naftas produktu cenas biržā kopš marta sākuma, kad tās bija zemākajā līmenī 2018. gadā, ir pieaugušas par 30 procentiem. «Vienlaikus strauji ir kāpusi arī ASV dolāra vērtība, kurā naftas cenas tiek noteiktas. Šie abi faktori kopā ir ietekmējuši straujo degvielas cenu kāpumu. Tajā pašā laikā degvielas cenas Neste degvielas uzpildes stacijās ir pieaugušas par 5% gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai. Kaut gan naftas cenas biržā strauji pieaug jau kopš marta sākuma, Neste stacijās tās sāka pieaugt tikai maija sākumā. Pēdējo divu nedēļu laikā degvielas cenas Neste DUS ir nemainīgas,» teica I. Pērkone.

Degvielas cenu kāpums nav palicis nepamanīts. Daļa autobraucēju, protestējot pret augstajām degvielas cenām Circle K benzīna uzpildes stacijās, aicina tās boikotēt no šā gada 14. jūnija līdz 14. jūlijam, izplatot šādu paziņojumu gan Facebook, gan pielīmējot aicinājumu savu mašīnu logos.

Par klientu skaitu sociālo tīklu aktivitāšu saistībā atbild Circle K degvielas pārdošanas direktors Alvis Ērglis: kāpjot degvielas cenai, zināms patēriņa samazinājums mazumtirdzniecībā ir jūtams vienmēr, jo daļa klientu cenšas izdevumus par degvielu nepalielināt. Vai to varētu ietekmēt vēl sociālo tīklu aktivitātes, pagaidām ir grūti teikt.

Savukārt degvielas cenu kāpumu Latvijā saista ar augsto degvielas produktu cenu pieaugumu biržā, kāds pēdējoreiz novērots 2014. gada nogalē. Situāciju biržā izraisījis maija sākumā ASV pieņemtais lēmums izstāties no Irānas kodollīguma. Līdz ar to ir atjaunotas sankcijas pret Irānas jēlnaftas eksportu, savukārt, naftas piedāvājumam pasaules tirgū samazinoties, cenas attiecīgi ir augušas.

«Vairāk nekā 90% no degvielas cenas mazumtirdzniecībā veido pašizmaksa, ko tirgotājs ietekmēt nevar, – virs 35% ir degvielas produktu iepirkuma cena pasaules biržās un gandrīz 55% valsts piemērotie nodokļi. Degvielas tirgotāja pārziņā atliek mazāk nekā 10% no cenas, kuros jāietver gan izmaksas par algām, staciju un termināļu uzturēšana, gan par valsts noteikto drošības prasību izpildi,» Neatkarīgajai atklāj Circle K degvielas pārdošanas direktors Alvis Ērglis.

Ilze Šteinfelde

Foto: Shutterstock