2021.gada periodā darba devēji plāno izveidot kopumā 6 672 jaunas darbavietas, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras publiskotie pētījuma dati.

Lielākais vakanto darba vietu pieaugums gaidāms grupās “Kvalificēti strādnieki un amatnieki” (19% plānoto jauno darbavietu), “Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki” (19%) un “Vecākie speciālisti” (18%).

Plānoto jauno darbavietu īpatsvars, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis Kurzemē, taču samazinājies Pierīgā, Zemgalē un Latgalē. Visvairāk – 60% jauno darba vietu – gaidāms Rīgā.

Darbinieku nomaiņu plāno tikai 5% darba devēju

Atbrīvotajās darba vietās visvairāk būs pieprasīti darbinieki ar profesionālo vai profesionālo vidējo izglītību (40%) un vidējo izglītību (38%). Mazāk kā ceturtdaļa darba devēju meklēs darbiniekus ar augstāko izglītību.

Darbinieku nomaiņas iemesli – darba disciplīnas pārkāpumi un rotācija

Aptauja atklājusi, ka 32% gadījumu darbinieku nomaiņas iemesls ir darba disciplīnas pārkāpumi, bet 27% – darbinieku rotācija. Tāpat izplatīts darbinieku nomaiņas iemesls ir arī prasmju neatbilstība veicamajam darbam (24%).

Sagaida komunikācijas prasmes, latviešu un krievu valodu zināšanas

Pie nepieciešamajām papildu prasmēm darba devēji norādījuši: saskarsmes un komunikācijas prasmes, valsts valodas zināšanas, krievu valodas zināšanas, plānošanas un laika vadības prasmes, datorprasmes lietotāja līmenī.

Valsts valodas prasmju nepieciešamība, līdztekus krievu valodas zināšanām, salīdzinot ar iepriekšējo darba devēju aptauju, ir samazinājusies no 96% darbavietu 2020.gadā līdz 87% darbavietu 2021.gadā. Krievu valodas zināšanas ir trešā aktuālākā papildus prasme – 2021.gadā tā ir nepieciešama 69% vakanču. No 46% līdz 56% vakanču 2021.gadā ir nepieciešamas vai vēlamas angļu valodas zināšanas, organizatoriskās vai vadības prasmes, autovadītāja apliecība un zināšanas darbam ar Microsoft Office.

Valstī mazāk ilgstoši neaizpildīto vakanču

2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, par 29% ir samazinājies ilgstoši neaizpildīto vakanču skaits. 2020.gadā darba devējiem visgrūtāk bija atrast grupas “Kvalificēti strādnieki un amatnieki” darbiniekus (31% no visām ilgstošajām vakancēm), grupas “Speciālisti” darbiniekus (20%) un grupas “Vecākie speciālisti” darbiniekus (16%). Tiek minēts, ka visbiežāk ilgstošo vakanču neaizpildīšanas iemesls ir atbilstošu kvalificētu speciālistu trūkums (48% ilgstošo vakanču), tad seko finansiālie apsvērumi un zems atalgojums (35%).