Neskatoties uz eksporta pieaugumu salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri par 4.7% un turpmāku importa kritumu 13.1% apmērā, janvārī ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās un deficīts pieauga līdz 76.9 miljoniem latu, informē SEB bankas speciālists Dainis Gašpuitis.

Eksports uzrāda pieaugumu gada izteiksmē jau otro mēnesi pēc kārtas un ir pamats šogad sagaidīt turpmāku eksporta pieaugumu. To veicina pieprasījuma uzlabošanās ārējos tirgos, cenu kāpums, gan arī lielāka koncentrēšanās uz eksporta iespējām. Krasā un nepatīkamā korekcija ekonomikā ir ļāvusi uzlabot konkurētspēju. Nominālā izteiksmē no 2009. gada oktobra, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu (mēnesi), eksporta apjomi gan ir slīdējuši uz leju, kas turpinājās arī janvārī. Šāda svārstība uz gadu miju ir raksturīga arī iepriekšējos gados. Tādēļ par tendences noturību liecinās turpmākie mēneši.

Importa kritums temps turpina pamazām rukt un tā apjomi pamazām stabilizējas. Importa apjomus turpmāk ietekmēs patēriņa mazināšanās, kā arī dažādu resursu cenu pieaugums. Tāpat jāņem vērā ēnu ekonomikas ietekme. To spilgti apliecina tabakas apjomu kritums janvārī par 61.2%.

Kā liecina pieredze, pēc ievērojamām finanšu krīzēm, seko parāda līmeņa samazināšanās periods. Valstīs, kur iepriekšējos gados mājsaimniecību parāds pieauga īpaši strauji, šis būs daudz izteiktāks process. Rezultātā arī patēriņš atkopsies daudz lēnāk. Pie jaunu tirgu izvērtēšanas vidējā termiņā šis faktors būs ļoti nozīmīgs.

Janvārī pirmo reizi 14 mēnešos pieaudzis arī Igaunijas eksports (+11%), bet imports krities par -2%. Savukārt Lietuvā eksports janvārī krities par -3.3%, bet imports pieaudzis par +5.6%.