Cīņa pret Balticovo ir vegānu ideoloģija

Pret uzņēmumu Balticovo vērstās kampaņas mērķis nav tik daudz vistu labturība kā cilvēku principiāla atradināšana un atbaidīšana no dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanas. Radikālās vegānu organizācijas Dzīvnieku brīvība jaunākais sauklis ir «Atbrīvo vistas – atsakies no olām».

Vietnē, kur zem petīcijas pret vistu turēšanu sprostos organizācija vāc parakstus, publicētas arī receptes ar padomiem, kā olu ēdienos iztikt bez olām, tās aizvietojot ar melno sāli, turku zirņu miltiem, zīdaino (silken) tofu un citiem aizjūras gastronomijas brīnumiem. Izrādās, pat omleti varot taisīt bez olām. Dzīvnieku brīvība deklarē, ka «mūsdienu lopkopībā nav nozares, kas dzīvniekiem nesagādātu ciešanas un nāvi». Un retoriski vaicā: «Kā attaisnot to, ka pakļaujam un izmantojam dzīvniekus savu iegribu apmierināšanai?» Sabiedrības vairākumam, kas par šādu attaisnojumu uzskata īstu garšīgu omleti vai delikātus dāmu pirkstiņus, ir īstais brīdis iestāties par uzņēmumu Balticovo, jo pretējā gadījumā ar tā reputācijas graušanu tiek izbrīvēta vieta poļu ražotājiem, raksta NRA.lv.

Neglīti – kā jābūt

Abstrahējoties no Dzīvnieku brīvības producētajām gaudām par vistiņu briesmīgo likteni, tādu faktu, ka tieši Balticovo novietnēs dzīvnieki tiktu īpaši mocīti, nav. Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis visas uzņēmuma dējējvistu novietnes – Daugavpilī, Madonā un Iecavā. Kopumā 21 mītni. Secināts, ka putnu blīvums atbilst noteiktajām labturības prasībām. Tā esot būtiskākā labturības norma, lai vistām nodrošinātu brīvu piekļuvi barībai, ūdenim un laktām. Visi sprosti esot aprīkoti ar ligzdām. Putnu mirstība novietnēs esot normas robežās.

Dzīvnieku brīvības izplatītajā videosižetā putni izskatījās neglīti. Safilmētais materiāls iegūts kaut kad septembrī, slepus naktī iezogoties uzņēmuma teritorijā. Putni, protams, uztraukušies, tāpēc sprostos izskatās kā sakrāmēti kaudzē. Apspalvojums briesmīgs, bet PVD konstatē, ka apspalvojuma nomešana esot dabīgs, fizioloģijai atbilstošs process, kas pastiprinās, vistai novecojot. Faktiski vienīgais Balticovo izteiktais aizrādījums ir par speciālo paklājiņu vai pakaišu trūkumu atsevišķās novietnēs. Vistām nepieciešams kur kašņāties. Uzņēmuma komercdirektors Toms Auškāps sola, ka šo prasību nodrošinās, tiklīdz tagadējā putnu paaudze konkrētajā novietnē tiks «sūtīta pensijā».

Adekvāti cenai

Citu aizrādījumu nav. Pārtikas un veterinārajā dienestā piebilst, ka savā privātajā dzīvē katrs var būt svaigēdājs, veģetārietis vai vegāns, taču ar olu ražošanu un mājputnu labturības prasībām tam nav nekādas saistības.

Saskaņā ar labturības noteikumiem – sprostu vistas nav jāved ārā pastaigāties, arī uz bibliotēku nav jāved un kā citādi jāizklaidē. Sprostu vistām ir jādēj adekvātos apstākļos, lai arī olu cena būtu adekvāta iedzīvotāju pirktspējai. Sprostos turēto vistu olas vidēji maksā no 1 līdz 2 eiro par kastīti. Kūtī brīvi turēto vistu olas maksā 1,5 līdz 2,5 eiro. Savukārt no zemniekiem iepirktās brīvā dabā turēto vistu olas veikalos maksā no 2,5 līdz 3,5 eiro. Reaģējot uz tirgus pieprasījumu pēc izsmalcinātākiem produktiem, uzņēmums tomēr plāno pakāpeniski palielināt ārpus būriem turēto dējējvistu skaitu.

Publiska apetītes maitāšana

Šobrīd Balticovo saimniecībā dzīvo un strādā 2,4 miljoni vistu. Olas un to produkti pērn eksportēti uz teju 20 valstīm. Neapšaubāmi, ka radikālie vegāni ir nodarījuši kaitējumu uzņēmuma reputācijai. Vietējā tirgū, pat ja kāds patērētājs, lopkopības virtuves kadru iespaidots, pārvāksies uz dārgāku olu patēriņu, tās, visticamāk, būs Balticovo ražotas vai no zemniekiem iepirktas olas.

Bet cita situācija ir ārzemēs. Komercdirektors Toms Auškāps pieļauj, ka igauņi varētu šo skandālu izmantot savu ražotāju protekcionismam. Uzņēmums pagājušajā nedēļā jau brauca izskaidroties pie lielajām Igaunijas veikalu ķēdēm. Acīmredzot sekmīgi, jo vismaz pagaidām neviens partneris nav devis ziņu par sadarbības pārtraukšanu. Turklāt Baltijas tirgū neesot olu pārprodukcijas. Ja igauņi vairs neēdīs latviešu ražotās olas, būs spiesti iepirkt no poļiem vai somiem.

Uzņēmums tomēr cer, ka Dzīvnieku brīvības sarīkotā kampaņa tā arī paliks vien īslaicīga publiska apetītes maitāšana bez tālākām sekām.

Imants Vīksne

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by