Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šī gada martā mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi, neieskaitot degvielas mazumtirdzniecību, bija par 0.3% mazāki nekā iepriekšējā gada martā (kalendāri izlīdzināti dati).

Kritumu noteica pārtikas tirgotāju izlaides apjomu samazināšanās par 0.7%. CSP dati liecina, ka šo tirgotāju pārdošanas apjomi sarūk jau deviņus mēnešus pēc kārtas (gada griezumā vidēji par 2.3%). Savukārt nepārtikas tirgotāji savus pārdošanas apjomus martā audzēja par 2.8%. Pēc CSP konjunktūras datiem mazumtirdzniecības uzņēmumu saimniecisko darbību visvairāk ierobežo konkurence (55% aptaujāto uzņēmumu) un nepietiekams pieprasījums (36% aptaujāto uzņēmumu).

Aptauju dati liecina, ka, lai gan mājsaimniecību noskaņojums joprojām ir sliktāks nekā pērn, tas pamazām uzlabojas. Darba tirgus turpina silt – lēnām sarūk bezdarbs un pieaug vidējā darba samaksa un iedzīvotāju pirktspēja, kam vajadzētu pozitīvi ietekmēt mājsaimniecību finansiālo situāciju. Tiklīdz mājsaimniecības sāks justies drošāk un pārtrauks bažīties par nākotni, tās tērēs vairāk. Tas savukārt atvieglos nepietiekamā pieprasījuma šķērsli tirgotājiem. Sagaidām, ka mazumtirdzniecībā izaugsme kļūs spējāka gada otrajā pusē. Tomēr jāsaprot, ka lielu izrāvienu neredzēsim dažādu iemeslu dēļ, piemēram, pieprasījumu turpinās ierobežot negatīvās demogrāfiskās tendences, kā arī ārzemju interneta veikalu popularitātes pieaugums. Jāpiebilst arī, ka mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir tuvu vēsturiski augstākajam līmenim, kuru novērojām 2007. gadā.

Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste