Buceniece: Karsta vasara arī ražotājiem

Apstrādes rūpniecība pagaidām ir lieliski tikusi galā ar pandēmijas radīto šķēršļu joslu. Turklāt jūnijā bija tuvu, lai atkārtotu vien aprīlī uzstādīto visu laiku ražošanas apjomu rekordu. Ražošanas apjomi jūnijā pieauga par kalendāri izlīdzinātiem 10.9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 1.7% pieaugums vērojams arī pret maiju, izslēdzot sezonalitātes efektus.

Lielākā daļa apstrādes rūpniecības apakšnozaru uzrādīja izlaides pieaugumu. Visstraujākais kāpums pret iepriekšējā gada zemo rezultātu bija vērojams cita veida ražošanā un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (+63% un +37%). Gandrīz par trešdaļu lielāks izlaides apjoms tika reģistrēts mēbeļu un citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā. Savukārt poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu, kā arī apģērbu ražošanā apjomi bija par 20-25% lielāki. Apstrādes rūpniecības lielākā apakšnozare – kokapstrāde – spēja audzēt savus izlaides apjomus par 17% un turpināja nodrošināt lauvas tiesu no kopējā nozares snieguma.

Latvijas ražotāju optimisms jūnijā bija gandrīz 14 gadu augstākajā punktā, no kura gan mazliet atkāpās jūlijā. Optimisma kāpumu ir sekmējis augošais pasūtījumu apjoms gan vietējā tirgū, gan arī eksportā. Ražošanas jaudu noslodze arī ir augusi, bet vēl nedaudz atpaliek no tā, ko redzējām 2018. un 2019. gadā. Tai pat laikā redzam, ka, lai apmierinātu pieprasījumu, tiek tukšoti saražotās produkcijas krājumi. Par arvien nozīmīgākiem šķēršļiem ražošanas apjomu kāpināšanai kļūst darbaspēka un ražošanas iekārtu trūkums. Ražošanas iekārtu trūkums lielākoties ir saistīts ar piegāžu kavēšanos un arī cenas kāpumu, kas ir pārejoša pandēmijas blakne. Šis “pārejas posms” gan var arī ievilkties vēl uz vairākiem mēnešiem. Savukārt darbaspēka trūkums būs ilgstošāks izaicinājums. Ekonomikai augot, darbaspēka trūkumu kļūs arvien grūtāk risināt ar vietējiem resursiem, ņemot vērā darbspējas vecuma iedzīvotāju kritumu Latvijā. Visticamāk, būs arvien vairāk jādomā par imigrācijas politiku valsts līmenī. Ražošanas jaudu noslodzi joprojām ierobežo arī ar pandēmiju tieši saistītie izaicinājumi kā, piemēram, epidemioloģisko prasību ievērošana, kas nereti arī papildina izmaksu pozīcijas.

Augstās izejvielu un ražošanas komponenšu cenas, dārgās un ilgās piegādes ir lieli izaicinājumi gan ražotājiem Latvijā, gan arī citur pasaulē. Jūlijā eirozonas ražotāju aptaujās (PMI) tika reģistrēta jau atkal jauna ražošanas izmaksu virsotne. Arī elektroenerģijas cenu kāpums pielej eļļu ugunī. Augošās izmaksas iespēju robežās tiek pārnestas uz galaproduktu. Latvijā ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā jūnijā pieauga par 13.6% gada laikā. Tās ir arī būtiski augstākas nekā pirms pandēmijas. Visstraujākais pieaugums pēdējā gada laikā ir vērojams koksnei un tās produktiem (+43%), ķīmiskajām vielām un produktiem (+15%) un metāliem (+11%). Tomēr ne visi uzņēmumi izmaksu sadārdzinājumu var pilnībā pārnest uz pārdošanas cenām. Ja augstās ražošanas izmaksas un izejmateriālu trūkums saglabāsies arī turpmāk, var gadīties, ka daļai šādu uzņēmumu izdevīgāk ir apturēt vai ierobežot ražošanu, lai mazinātu vai izvairītos no zaudējumiem. Labā ziņa, ka parādās atsevišķi signāli par izejvielu cenu kāpuma pierimšanu. Tomēr vēl pāragri runāt par cenu atgriešanos pirms pandēmijas līmenī.

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste