Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati rāda, ka algu kāpums saglabājās straujš arī trešajā ceturksnī. Vidējā bruto alga valstī sasniedza 1549 eiro, kas ir par 11.8% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt vidējā neto alga jeb alga pēc nodokļu nomaksas palielinājās par 11% līdz 1126 eiro. Tā kā algu pieaugums beidzot apsteidza inflāciju (3.cet. vidēji 5.1%), iedzīvotāju pirktspēja gada laikā uzlabojās par 5.7%. Uzlabojumi ir, tomēr pirktspēja vēl nav pilnībā atguvusies – no 2021. gada līmeņa tā atpaliek vēl par aptuveni 8%. Vidējā alga auga visās nozarēs, un visur tā apsteidza patēriņa cenu kāpumu. Tas nozīmē, ka visās nozarēs esam garām pirktspējas zemākajam punktam.
Algu kāpumu šogad visbūtiskāk ir veicinājis saspringtais darba tirgus un augstais patēriņa cenu līmenis. Šie abi faktori ir likuši darba devējiem reaģēt uz darbinieku pirktspējas kritumu un paaugstināt algas. Algu pieaugumu pret iepriekšējo gadu, it īpaši mazāku algu saņēmēju vidū, veicinājusi arī minimālās algas celšana par 24% gada sākumā. Jāmin arī publiskā sektora algu paaugstinājumi.
Sabiedriskajā sektorā algas aug mazliet straujāk (13.7%) nekā privātajā sektorā (11.1%). Visbūtiskākais vidējās bruto algas kāpums (15-18% apmērā) tika reģistrēts elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, valsts pārvaldē un aizsardzībā, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē. Savukārt vislēnīgāk, par aptuveni 6-7%, alga pakāpās administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kā arī veselības un sociālajā aprūpē.
Algas savu augšupeju turpinās arī nākamgad, tomēr pieauguma temps būs mazāk jaudīgs. Pirmkārt, darba tirgus nedaudz atslābs. Jau šobrīd redzam nelielu bezdarba pieaugumu. Samazinājušās brīvās vakances. Darba devēji piesardzīgi raugās uz darba vietu skaita palielināšanu. Ir nozares, kurās darbinieku skaits tiek mazināts. Darbaspēka trūkums joprojām ir aktuāls, bet ir nedaudz atkāpies, piemēram, apstrādes rūpniecībā un vairākās pakalpojumu nozarēs. Neliels bezdarba pieaugums šī gada nogalē un nākamā gada sākumā mazinās spiedienu uz algām. Otrkārt, arī inflācijas atkāpšanās mazina spiedienu uz algām. Treškārt, uzņēmumu pelnītspēja vārga pieprasījuma apstākļos ir mazinājusies, un iespēju strauji celt algas kļūst mazāk. Turklāt nākamgad plānotais minimālās algas kāpums būs nedaudz lēnāks, t.i. 13%. Attiecīgi prognozējam, ka vidējā bruto alga pēc nepilnu 12% pieauguma šogad, nākamgad kāps par aptuveni 8%. Pirktspēja no dzīves dārdzības krīzes, visticamāk, pilnībā atgūsies, sasniedzot 2021.gada pīķi, nākamā gada otrajā pusē.
Līdz ar pirktspējas atgūšanos diskusijas par algām arvien vairāk vērsīsies darbaspēka ražīguma un konkurētspējas virzienā. Virkne rādītāju iezīmē, ka Latvijas cenu konkurētspēja starptautiskajos tirgos ir mazinājusies. Ieguldījumiem ražīgumā būs jānāk talkā, lai spētu noturēt eksporta tirgus daļas.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
