Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa gada izteiksmē pieauga par 8.7%, kas ir straujāk nekā pirmā ceturkšņa 7%. Pieaugums bija vērojams pilnīgi visās nozarēs. Sabiedriskajā sektorā kāpums bija 8.2%, bet privātajā sektorā tas pat sasniedza 9.1% gada griezumā.
Neto algas aug nedaudz lēnāk nekā bruto algas galvenokārt neapliekamā minimuma piemērošanas kārtības dēļ. Proti, strādājošajiem algas izmaksas brīdī šogad tiek piemērots 60 eiro neapliekamais minimums, kas ir par 15 eiro mazāk nekā pērn. Vidējā neto darba samaksa jeb tas, ko strādājošie saņem savos maciņos, palielinājās par 7.8%. Tomēr daļu šī kāpuma noēda inflācija (3.1% otrajā ceturksnī). Iedzīvotāju pirktspējas kāpums gan pieņēmās spēkā, un reālie ienākumi pieauga par 4.6% gada griezumā – pēdējā gada laikā straujākais pieaugums.
Negatīvo demogrāfisko tendenču iespaidā jau četrus mēnešus pēc kārtas gada griezumā sarūk nodarbināto skaits. Tomēr algoto darbinieku skaits, kas pārrēķināts pilna darba laika vienībās, pagaidām vēl ir kāpjošs. Otrajā ceturksnī nodarbināto skaits samazinājās par 6.8 tūkstošiem gada izteiksmē, bet, pilna laika vienībās izteiktais strādājošo skaits spēja to kompensēt un pieauga par 2.5 tūkstošiem. Bezdarbs turpina sarukt. Darba tirgū vēl nelielas rezerves ir, tomēr uzņēmumi darbaspēka trūkumu sāk arvien biežāk norādīt kā darbību ierobežojošu faktoru. Līdz ar to darba tirgus turpinās uzsilt un uzturēt strauju vidējās algas pieaugumu.
Nākamgad paredzētā sociālās apdrošināšanas iemaksu un minimālās algas celšana vēl vairāk paaugstinās darbaspēka izmaksas, bet spējais neto algas kāpums, ko nodrošinās darbaspēka nodokļu mazināšana, ļaus darba devējiem iegūt laiku un celt bruto algas nedaudz lēnāk. Straujš darbaspēku izmaksu kāpums, kas pārsniedz ražīguma kāpumu, apdraud uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc uzņēmumiem šis laiks ir jāizmanto un jāiegulda ražošanas un pakalpojumu sniegšanas efektivitātes uzlabošanā. Savukārt iedzīvotāji algu kāpuma ietekmē varēs atļauties tērēt mazliet vairāk un, iespējams, apsvērt arī kāda lielāka pirkuma veikšanu.
Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste
