«Šaubos, vai parādu dēļ izdosies piesaistīt privātos investorus, kas uzņēmumā ieguldītu naudu. Neviens jau nezina pilnu ainu par uzņēmumu, nezina, kas tur vēl slēpjas,» intervijā laikrakstam «Latvijas avīze» saka Osis.

Viņš pieļauj – ja privātie investori neiesaistīsies, ir ļoti liela iespēja, ka «Liepājas metalurgam» nāksies bankrotēt.

«Ja privātie investori neiesaistīsies, ļoti liela ir iespēja, ka «Liepājas metalurgam» nāksies bankrotēt, lai vispirms tiktu vaļā no saistībām. Tad no uzņēmuma paliktu tikai ražošanas iekārtas un uz tā pamata varētu veidot jaunu uzņēmumu,» saka Osis.

Uz norādi, ka zem valsts galvojuma līguma «Liepājas metalurgam» ir arī biedrības «Latvijas attīstībai» līdera Eināra Repšes paraksts, Osis atzīmē, ka tas ir negatīvais piemērs.

«Taču ir bijuši arī pozitīvi gadījumi, kad valsts sniegtais atbalsts lieliem uzņēmumiem palīdz izdzīvot un attīstīties. Atceros, kad es biju ministrs, bija lielas šaubas un strīdi, vai vajag sniegt atbalstu Daugavpils ķīmiskajai rūpnīcai. Taču valdība to beigās atbalstīja, un tālāk viss noritēja veiksmīgi,» saka Osis.

Jau ziņots, ka «Liepājas metalurgs» nonācis finanšu grūtībās, pārtraucis ražošanu un patlaban tiek pilnveidots tā tiesiskās aizsardzības plāns.

Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja «Liepājas metalurga» vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai «UniCredit S.p.A.» – 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica «Liepājas metalurga» valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

«Liepājas metalurga» akcijas tiek kotētas «NASDAQ OMX Riga» Otrajā sarakstā.